ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Novembris 2021 /Nr.48 (1210)

Augstskolas diploma anulēšanas tiesiskie aspekti
12 komentāri
Dr. iur.
Jautrīte Briede
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore 

Administratīvi tiesiski strīdi starp privātpersonu un augstskolu, it īpaši tādi, kas rodas pēc tam, kad privātpersona vairs nav studējošais, ir reti. Tomēr šādi gadījumi ir, un šogad vismaz divi no tiem pievērsa arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tāpēc šajā rakstā1 aplūkoti vairāki jautājumi, kas ir vai varētu būt aktuāli saistībā ar diploma anulēšanu.

Piešķirot diplomu, augstskola garantē, ka diplomands ir izpildījis noteiktus uzdevumus un ieguvis noteiktu zināšanu līmeni attiecīgajā jomā. Diemžēl mēdz būt gadījumi, kad drīz pēc diploma iegūšanas vai arī pēc kāda laika atklājas, ka diplomands tomēr nav izpildījis visus nepieciešamos uzdevumus vai arī izpildījis tos nepietiekami kvalitatīvi, tāpēc diploma piešķiršana bijusi nepamatota. Piemēram, tiek atklāts, ka ir bijuši safabricēti pētījumu rezultāti vai veikti citi viltojumi, ir reģistrēta pozitīva atzīme par faktiski nenokārtotu eksāmenu, darbā ir pieļauts plaģiāts2 (citu autoru rakstītais uzdots par savu). Mēdz būt arī gadījumi, kad darbs ir oriģināls, taču to pēc studenta, kurš to vēlāk uzdod kā savu, pasūtījuma ir rakstījusi kāda cita persona.3

Šādu apstākļu konstatēšana var novest pie tā, ka iepriekš piešķirtās kvalifikācijas vai zinātniskā grāda apliecinājums (turpmāk – arī diploms) tiek anulēts.

 

Piešķirtās kvalifikācijas atkārtota pārbaude

Parasti iedziļināšanās ar kvalifikāciju saistītos jautājumos beidzas līdz ar diploma iegūšanu. Nepilnībām studiju procesā vai gala noslēguma darbos būtu jābūt konstatētām, un visbiežāk tās arī tiek konstatētas, pirms tiek pieņemts lēmums par diploma piešķiršanu. Latvijas tiesu praksē atrodamie spriedumi, tīmekļa vietnē manas.tiesas.lv meklējot ar vārdu "plaģiāts" vai "diploma atņemšana/anulēšana", lielākoties saistīti ar diploma nepiešķiršanu mācību programmas neizpildes vai neatļautu līdzekļu lietošanas dēļ.4

Tomēr ir arī spriedums, kurā prasītājs ir vērsies pret komersantu, ar kuru bijis noslēgts līgums par bakalaura darba izstrādi; komersants neesot darbu pabeidzis, tāpēc pieteicējam pašam tas esot bijis jāpabeidz. Jāatzīmē, ka tiesa šajā lietā piedzina prasīto, balstoties uz Civillikuma normām, atbilstoši kurām līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nesaista, kā arī ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķina.5

Tiesu nolēmumu datubāzē atrodams arī Augstākās tiesas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu lietā par autorības piesavināšanos. No lēmuma izriet, ka persona savā diplomdarbā ietvērusi citas personas izstrādātā un aizstāvētā darba oriģināldarba daļu, veicot nenozīmīgas izmaiņas, bet nav atsaukusies ne uz oriģinālo darbu, ne autoru, un 2007. gadā šo darbu Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības katedrā aizstāvējusi.6

Diemžēl nav atrodama informācija, ka kādai no minētajām personām vēlāk būtu atņemta viņām piešķirtā kvalifikācija.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
3. Decembris 2021 / 20:15
2
ATBILDĒT
Paldies par atbildi! Bet vienkārši kopumā, kā justies tad personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, zinot, ka apsūdzību valsts vārdā uztur tāda persona, kura, teiksim, jau pēc šādām izdarībām, neliecina par savu godprātību. Labi, dažādi gadās, tur neuzmanība, kāds misēklis... Bet prokurors, ar vienu anulētu diplomu vienalga sēž, strādā, it kā viss būtu kārtībā. Taču atkal - kā tad ir ar nevainojamo jurista reputāciju? Vai šāda veida lēmums būtu uzskatāms kā nevainojamās reputācijas, teiksim, "iedragāšanas" iemesls? Par to bija izteikusies arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ka te iztrūkst nevainojamās reputācijas elementa. Vai tas tā arī paliek gaisā - i.e., nu ok, ja neesi ar nevainojamu reputāciju, tad ej, strādā, ko jau tur padarīsi, tāpat jau vairs nav aktuāli, kas tevi tur atpazīs un ar to ņemsies. Arī E. Levits, viens no Administratīvā procesa likuma izstrādātāju grupas locekļiem, cik atminos, taču negribu samelot, bija izteicies, ka šādiem prokuroriem nav vietas prokuratūrā. Vai tomēr šeit bieži citētais administratīvo tiesību lietzinis ir nošāvis garām un viņa viedoklis bija vienkārši viedoklis? Iespējams, jau runāju nevis tīri par lēmumu no administratīvā procesa puses, bet jau par citiem vērtējamajiem apstākļiem, taču vienalga, mulstu un iekšēji tas liekas kaut kā ne tā... Arī ģenerālprokurors, liekas, tikai "pakratīja pirkstu" un ar to dziesma beidzās. Bet paldies par Jūsu sniegto skaidrojumu, jauki, ka atsaucaties.
Kaspars > Jānis
3. Decembris 2021 / 20:44
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz prokurora nevainojamo reputāciju - tu runā jau par citiem apstākļiem, proti, Latvijas Universitāte jau nevar izlemt jautājumu par to, vai persona ir zaudējusi nevainojamu reputāciju.
Attiecībā uz jautājumu par šāda veida lēmuma ietekmi uz nevainojamu reputāciju un personas iespējamo atbrīvošanu no amata - lielākajai daļai noteikti šķistu, ka šāds lēmums ir pamats nevainojamas reputācijas zaudēšanai. Šeit būtu jānorāda, ka Senāts savā 2020.gada 30.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-571/2020 (ir publicēts AT mājaslapā) norādīja, ka šim kritērijam (nevainojamai reputācijai) ir jāsaglabājas arī prokurora amata pienākumu pildīšanas laikā, un, ja persona šo kritēriju vairs neizpilda Ģenerālprokuroram šis prokurors ir jāatlaiž (līdz ar to, var rasties jautājums, kādēļ ģenerālprokurors J. Stukāns to vēl nav darījis, iespējams, gaida uz administratīvās lietas rezultātu (cik no masu medijiem ir saprotams, šis LU lēmums ir pārsūdzēts administratīvajā tiesā)).
Jānis > Kaspars
4. Decembris 2021 / 10:11
0
ATBILDĒT
Paldies par atbildi! Jā, te es jau kad rakstīju komentāru, sapratu, ka te LU jau to nelemj par reputāciju. Bet tagad arī interesanti, tagad notiek pārsūdzēšana, bet tas process arī jau nav no ātrajiem, taču tai pašā laikā ne atsādina no amata uz laiku, kamēr spriedums nav stājies spēkā, proti, vai tiesa noraida pieteikumu vai to atzīst, no prokuratūras tad atkal - gaidīšana, bet šī prokurora darbs turpinās tik un tā...
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
2. Decembris 2021 / 19:37
0
ATBILDĒT
Saprotu, jā administratīvā procesa ietvari utt., bet nesaprotu un nekad mūžā nesapratīšu, kā var valsts apsūdzības uzturētājs tomēr turpināt strādāt, esot lielam, tā teikt, robam - bakalaura diploma neesamībai. Nu, kaut pret sienu sitiet, uzticība šādai sistēmai zūd.
Jautrīte Briede > LATVIJAS UNIVERSITĀTE
3. Decembris 2021 / 10:25
5
ATBILDĒT
Neraugoties uz to, ka autors raksta, ka nekada mūžā nesapratīs, tomēr atļaušos mēģināt izskaidrot. :)
Saprotu, ka jautājums ir uzdots par rakstā minēto Latvijas Universitātes Juridiskās Fakultātes lēmumu.
Atbilde ir atrodama Administratīvā procesa likuma un izglītību regulējošo likumu regulējumā. Ir izdoti divi administratīvie akti un abiem aktiem ir sava spēkā esība. Administratīvā akta atcelšana, ja tas attiecīgo jomu regulējošā likumā tieši nav paredzēts, ir pieļaujama Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantā. Kad persona iestājas maģistratūrā un to pabeidz, bakalaura diplomam esot spēkā, ir grūti pēc tam pamatot, ka otrs administratīvais akts tika iegūts prettiesiski, ja prasības tā iegūšanai tiek izpildītas. Turklāt jāņem vērā rakstā minētie cilvēktiesību ierobežošanas aspekti.
Komisija, kura izskatīja konkrēto lietu universitātē, ļoti rūpīgi apsvēra dažādus aspektus. Komisijas lēmumā atspoguļots vairākuma viedoklis.
Jautājums Jautrītei Briedei > Jautrīte Briede
10. Decembris 2021 / 13:19
0
ATBILDĒT
Vai administratīvā akta - lēmuma par imatrikulāciju maģistratūrā persona ir vai nav panākusi ar prettiesiskām darbībām, kas konstatētas ar LU lēmumu par bakalaura anulēšanu.
Jānis
2. Decembris 2021 / 19:36
1
ATBILDĒT
Saprotu, jā administratīvā procesa ietvari utt., bet nesaprotu un nekad mūžā nesapratīšu, kā var valsts apsūdzības uzturētājs tomēr turpināt strādāt, esot lielam, tā teikt, robam - bakalaura diploma neesamībai. Nu, kaut pret sienu sitiet, uzticība šādai sistēmai zūd.
Jurisprudences netīrā seja
1. Decembris 2021 / 18:12
2
ATBILDĒT
Saprotams, ka Daugavpils tiesnesim var atņemt doktora grādu, jo tas ir iegūts secīgi pēc bakalaura un maģistra grāda iegūšanas, - attiecīgi doktora grāda atņemšana nekādā veidā neietekmē personas iepriekš iegūto bakalaura un maģistra grāda spēkā esamību...
Tomēr ir absurda situācija (izsakoties ģenerālprokurora Stukāna vārdiem) attiecībā par prokuroru, kam tiek atņemts bakalaura grāds, kas ir priekšnoteikums maģistra grāda iegūšanai. Imatrikulācija maģistra studiju programmā arī ir administratīvais akts, kas ir izdots pamatojoties uz nu jau spēkā neesošu bakalaura grādu..? Imatrikulācijas administratīvais akts arī būtu jāizvērtē. Un rakstā Jautrīte Briede ir "aizmirsusi" tiesiski pamatot, kāpēc ir pārkāpta Administratīvā procesa likuma 86.panta 2.daļas 4.punkā paredzētā imperatīvā norma, kas nosaka ka ŠĀDĀ GADĪJUMĀ IESTĀDE IZVĒRTĒ ADRESĀTA VEIKTO DARBĪBU PRETTIESISKUMU UN ATCEĻ ADMINISTRATĪVO AKTU AR TĀ IZDOŠANAS DIENU. Bet, nav jau īsti pārsteigums, ņemot vērā arī Senāta Administratīvā departamenta praksi galvenos un neatspēkojamos argumentus "apiet"...
Jautrīte Briede > Jurisprudences netīrā seja
2. Decembris 2021 / 17:20
2
ATBILDĒT
Paldies komentāra autoram par komentāru!
Žēl, ka radies tāds priekšstats par Senātu, ka tas cenšas apiet argumentus. Kā tiesnese varu teikt, ka cenšos vērtēt un atrunāt katru būtisko argumentu.
Par Jūsu izcelto argumentu - ja norma imperatīvi teiktu, ka ir jāatceļ, tajā nebūtu rakstīts, ka vēl ir jāizvērtē veikto darbību prettiesisks.
Mazgudrais > Jautrīte Briede
3. Decembris 2021 / 09:24
0
ATBILDĒT
Tātad nevis, kā rakstāt "vēl jāvērtē", bet vispirms jāvērtē, un tad, atkarībā no izvērtējuma rezultāta, vai nu jāatceļ, vai nē.
Mazgudrais > Jautrīte Briede
3. Decembris 2021 / 09:21
0
ATBILDĒT
Tulkojam APL 86.panta otrās daļas 4.punktu, izmantojot teleoloģisko metodi.
iespējams, ka nonāksim pie šāda rezultāta - saskaņā ar šo normu ir jāizvērtē, vai darbības ir bijušas prettiesiskas (ja normas mērķis nav šāds, tad kāds tas varētu būt?) un, ja tiek konstatēts, ka ir bijušas, tad izdodams konkrēta satura AA - atcelt lēmumu.
Jautrīte Briede > Mazgudrais
3. Decembris 2021 / 10:27
10
ATBILDĒT
Dzīvē nav tikai baltā un melnā krāsa, ir ļoti daudz pelēkā. Tiesību piemērotajam tas ir jāņem vērā.
visi numura raksti
Germans Pavlovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizdevuma līgums kā bezatlīdzības darījums
Juris Gaiķis
Viedoklis
Kādiem jābūt naudas sodiem par konkurences kropļojumiem
Tuvākajā laikā konkurences tiesību uzraudzība Latvijā piedzīvos izmaiņas, jo pašlaik tiek gatavoti grozījumi Konkurences likumā, kas šā gada 11. novembrī jau tika skaņoti Valsts sekretāru sanāksmē, un drīzā nākotnē tos ...
Jānis Baumanis, Leila Dundure, Aleksandrs Berezins
Tiesību prakses komentāri
Par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļas interpretāciju: senatoru lēmums ar komentāriem
Atsaucoties Latvijas Republikas ģenerālprokurora izteiktam lūgumam, Senāta Krimināllietu departamenta senatori ir sanākuši uz kopsapulci un pēc attiecīgā jautājuma apspriedes 2021. gada 4. novembrī pieņēmuši lēmumu par ...
2 komentāri
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Jābūt paredzētam individuālam izvērtējumam, kad pastāv objektīva nepieciešamība
Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-59-01, nospriežot, pirmkārt, atzīt Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešo daļu (turpmāk – apstrīdētā norma), ciktāl tā neparedz individuālu izvērtējumu ...
Inese Freivalde
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums atsvabina tramvaju kontakttīkla atsaitēs "sapītos" namīpašniekus
AUTORU KATALOGS