ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Jūlijs 2021 /Nr.28 (1190)

Par ļaunprātības izpratni Būvniecības likumā
2 komentāri
Mg. iur.
Sandijs Statkus
 

Tā nu ir sanācis, ka tiesību jomas, kurām man nācies pievērsties jau kopš pirmajām darba dienām jurista profesijā, ir būvniecības1 un teritorijas plānošanas2 tiesības. Šā iemesla dēļ cenšos iespēju robežās sekot līdzi gan šo jomu tiesiskā regulējuma, gan arī judikatūras attīstībai. Atminos vēl pirms vairākiem gadiem piedzīvoto nelielo pārsteigumu, kad, lasot jauno Būvniecības likumu, nācās konstatēt, ka būvatļauja, kas tradicionāli bijusi viens no pēdējiem būvniecības procesā pieņemtajiem administratīvajiem aktiem, nu kļuvusi gluži vai par pirmo šajā procesā pieņemamo lēmumu. Tomēr centos šajā juridiskajā metamorfozē saskatīt vismaz zināmu racionālismu un loģiku: likumdevēja nodoms, visticamāk, bijis vienu no svarīgākajiem būvniecības administratīvajā procesā pieņemamiem lēmumiem (būvatļaujas apstrīdēšana un pārsūdzēšana jeb – plašākā nozīmē – tiesiskuma izvērtēšana) pārcelt uz iespējami agrāku šā procesa stadiju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
19
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Būvniecības likums  
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Izlasiet
3. Augusts 2021 / 16:00
0
ATBILDĒT
īpaši 15.pantā "Būvatļauja": (7) Nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.
Izdariet slēdzienu par pretējo (t.,i., - visu pārējo objektu būvniecībai).
Pielieciet klāt: ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Seciniet, ka attiecībā uz parastu būvatļauju nekas nav mainījies, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur tās darbību
Seskis
27. Jūlijs 2021 / 15:27
0
ATBILDĒT
Labs un pamatots raksts, jāpiekrīt, ka būvniecības ierosinātājs var lūgt tiesā atjaunot pārsūdzētās būvatļaujas darbību, taču nepieciešams ņemt vērā vienu niansi, ka lūgumu par pagaidu aizsardzību var izteikt tikai jau ierosinātas tiesvedības ietvaros. Iesniedzot pieteikumu tiesā, būvatļaujas darbība tiek apturēta uz likuma pamata, bet lieta var tikt ierosināta tikai pēc vairākiem mēnešiem. Piemēru netrūkst, kad tiek iesniegts pieteikums par būvatļaujas atcelšanu, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības uz mēnesi, pēc tam atsaka pieņemt pieteikumu, tad seko blakus sūdzība, kas atkal tiek atstāta bez virzības uz mēnesi. Visbeidzot, lieta nonāk Augstākajā tiesā, kas izskata blakus sūdzību pēc 3 mēnešiem, atceļ tiesas lēmumu un nosūta atkārtotai izskatīšanai. Pirmās instances tiesa ierosina lietu un vēl pēc mēneša nolemj atjaunot būvatļaujas darbību. Tādējādi būvniecības ierosinātājs ilgāk kā pusgadu ir pavadījis neziņā, skaitot zaudējumus, kas dienā sasniedz bieži vien vairākus desmitus tūkstošus eiro. Lūgt administratīvā akta darbības atjaunošanu nav iespējams, kamēr lieta nav ierosināta, vēl jāņem vērā apstāklis, ka atstājot pieteikumu bez virzības vai atsakot to pieņemt, tiesas visbiežāk par to nepaziņo būvniecības ierosinātājam, un pēc tam sākās vainīgā meklēšana, kuram bija jāinformē būvniecības ierosinātājs par būvatļaujas apturēšanu, un kurš atmaksās zaudējumus. Vainīgais visbiežāk tiek meklēts iestādes pusē, kurai jākontrolē būvniecības process, bet arī iestāde bieži netiek informēta no tiesas par būvatļaujas pārsūdzēšanu, ja pieteikums tiek atstāts bez virzības vai atteikts pieņemt. Līdz ar to likumdevēja izšķiršanās par labu būvatļaujas darbības neapturēšanai pārsūdzēšanas gadījumā ir visnotaļ savtīga rūpe par valsts un pašvaldību maciņa pasargāšanu no investoru zaudējumu atlīdzinājumu prasījumiem, jo investoru un lielo būvniecības ierosinātāju rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki resursi ilgstošiem tiesvedības procesiem pret valsti/pašvaldību nekā, piemēram, Mākoņciema dabas draugu biedrībai. Kā teikt - nekā personīga, tikai bizness!
visi numura raksti
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
"Konstitucionālās tiesības": trešais sējums  
2004. gadā Latvijas juristus pārsteidza, pat šokēja trīs studentu – Jāņa Plepa, Edgara Pastara un Ilzes Plakanes – uzdrīkstēšanās uzrakstīt "Konstitucionālās tiesības" – fundamentālu darbu, kas tūlīt pat kļuva par mācību ...
Valerijans Jonikāns
Juristu likteņi
Mana dzīve un darba gaitas tiesneša amatā Latvijas PSR (I)  
Matīss Šķiņķis
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Matīss Šķiņķis
Zvērināts advokāts. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti trīs viņa raksti. Pirmais raksts – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Stambulas konvencija atbilst Satversmei
Satversmes tiesa 2021. gada 4. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 "Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. ...
2 komentāri
Mārtiņš Pētersons
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020‑39‑02
Ar Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 (turpmāk – Spriedums) Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS