ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

13. Jūlijs 2021 /Nr.28 (1190)

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020‑39‑02
1 komentāri
Mārtiņš Pētersons
Zvērināts advokāts 

Ar Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 (turpmāk – Spriedums) Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija) 4. panta 4. punkts atzīts par atbilstošu Satversmes 91. pantam, bet pārējā daļā tiesvedība lietā izbeigta.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nez
13. Jūlijs 2021 / 20:31
0
ATBILDĒT
Man, izlasot spriedumu, vispār neradās šaubas par to, kāpēc tiesvedība tika izbeigta arī par Satversmes 1. pantu. Pirmkārt, tur taču ir rakstīts, ka prasījums par atbilstību ievadam un 1. pantam tiek vērtēts kopsakarā pieteicēju argumentu satura dēļ. Otrkārt, 1. pants attiecas uz valsts iekārtas identitāti (lasīt - vispārējiem tiesību principiem). Tas, ka pieteicēji bija centušies normativizēt kristīgās vērtības un "tradicionālās" ģimenes hegemoniju, piekabinot savam prasījumam Satversmes 1. pantu, vēl nenozīmē, ka Satversmes tiesa varētu vērtēt kādas normas atbilstību arī tām konstitucionālās identitātes daļām, kuras pieteicēji nav apstrīdējuši. No šādas pieejas sanāktu, ka Satversmes tiesai tad ex officio būtu bijis jāvērtē, vai apstrīdētās normas atbilst visai valsts iekārtas identitātei, t.i., visiem vispārējiem tiesību principiem. Kaut kā šķiet neloģiski. Satversmes tiesas procesu taču raksturo pieteikuma princips un procesuālās ekonomijas princips. Varbūt šo labāk var saskatīt lasītājs no malas, kas nav bijis iesaistīts procesā.
visi numura raksti
Sandijs Statkus
Skaidrojumi. Viedokļi
Par ļaunprātības izpratni Būvniecības likumā
Tā nu ir sanācis, ka tiesību jomas, kurām man nācies pievērsties jau kopš pirmajām darba dienām jurista profesijā, ir būvniecības1 un teritorijas plānošanas2 tiesības. Šā iemesla dēļ cenšos iespēju robežās sekot līdzi gan šo ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
"Konstitucionālās tiesības": trešais sējums  
2004. gadā Latvijas juristus pārsteidza, pat šokēja trīs studentu – Jāņa Plepa, Edgara Pastara un Ilzes Plakanes – uzdrīkstēšanās uzrakstīt "Konstitucionālās tiesības" – fundamentālu darbu, kas tūlīt pat kļuva par mācību ...
Valerijans Jonikāns
Juristu likteņi
Mana dzīve un darba gaitas tiesneša amatā Latvijas PSR (I)  
Matīss Šķiņķis
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Matīss Šķiņķis
Zvērināts advokāts. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti trīs viņa raksti. Pirmais raksts – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Stambulas konvencija atbilst Satversmei
Satversmes tiesa 2021. gada 4. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-39-02 "Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS