Šī raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu un komentāru par drīzumā sagaidāmajiem kārtējiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi KPL).1 Proti, 2021. gada 29. aprīlī otrajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 897/Lp13).2 Šoreiz likumdevējs ir nolēmis pa kluso sakārtot laikam jau it kā samilzušo jautājumu par tiesas sēžu protokoliem krimināllietās. Raksta autors gan šaubās, vai tā tiešām ir reāla problēma. Tādējādi apspriešanas vērts drīzāk šķiet jautājums par to, kam tad traucē tiesas sēžu krimināllietās obligātā fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem jeb KPL 483. pants, un vai tā ir likumdevēja neizdarība vai apzināta rīcība?
Par grozījumu būtību
Kas tad īsti varētu mainīties saskaņā ar likumprojektu? Ar Grozījumiem KPL galvenokārt bija paredzēts ieviest e-krimināllietu izmeklēšanu iestādēs, prokuratūrā un tiesās. Grozījumu anotācijā noteikts, ka "likumprojekts paredz gan tehniskus, gan saturiskus grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu atsevišķus procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti kriminālprocesā".3
Iepazīstoties ar likumprojekta tekstu, secināms, ka papildus tam paredzēts grozīt arī KPL 482., 483., un 484. pantu, proti, regulējumu saistībā ar tiesas sēžu protokoliem.
Grozījumi KPL paredz izmaiņas tiesas sēdes protokola definīcijā. Saskaņā ar šī brīža regulējumu tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā tiek fiksēta lietas iztiesāšanas gaita un tiesas sēdē pieņemtie lēmumi (KPL 482. panta pirmā daļa). Savukārt ar Grozījumiem KPL 482. panta pirmo daļu paredzēts izteikt šādi: "Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā rakstveidā fiksē lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus vai kas iegūts ar tehniskiem līdzekļiem, ja tiesas sēdi pilnā apjomā fiksē skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā."
Turklāt arī likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tiesas sēdes protokols turpmāk būs procesuāls dokuments, kuru var konstruēt divos veidos:
– rakstveidā fiksējot lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus;
– pilnā apjomā tiesas sēdes gaitu fiksējot skaņu vai skaņu un attēla ierakstā, tostarp izmantojot audio un video protokolu rīku.4
Līdz ar to no KPL ir paredzēts izslēgt 483. pantu, kurā noteikts, ka iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā (tātad – obligāti) fiksē, izmantojot skaņu vai attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, ko uzglabā kopā ar krimināllietu vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes