Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Septembris 2021 /Nr.38 (1200)

Starptautisko vides tiesību pienākumu erga omnes raksturs
2 komentāri
Mg. iur.
Gabriela Šantare
ZAB "Cobalt" zvērināta advokāta palīdze 

1970. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Starptautiskā tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu, ar kuru tā atzina tādu valsts atbildības konceptu kā erga omnes.1 Taču starptautiskajai sabiedrībai vajadzēja gandrīz 50 gadus, lai izmantotu tiesības, kas tiek piešķirtas erga omnes pienākumu pārkāpuma gadījumā, Gambijai 2019. gadā uzsākot tiesvedību ANO Starptautiskajā tiesā pret Mjanmu par tās iespējamiem erga omnes pienākumu pārkāpumiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
18
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
860
21. Septembris 2021 / 17:22
4
ATBILDĒT
Interesants raksts. Konceptuāli gan laikam vajadzētu paskatīties plašāk uz vides aizsardzības prasību vispārsaistošo raksturu starptautiskajā kopienā. Vides aizsardzībai vienmēr pretī ir ekonomiskās izaugsmes intereses, kas, šķiet, vēl jo krasāk atspoguļojas starptautisko vides tiesību kontekstā. Daudzas pasaules bagātās valstis pie savas bagātības ir tikušas vēsturisku netaisnību (karu, verdzības utt.) rezultātā, kā arī pēc industriālās revolūcijas dramatiski attīstot ražošanu un šajā procesā degradējot un kaitējot videi. Šīs “civilizētās” valstis sagaida vides aizsardzības prasību ievērošanu no nabadzīgajām valstīm, nonivelējot arī šo valstu pilsoņu vēlmi dzīvot labklājībā. Es saredzu šādai situācijai tikai vienu iespējamu risinājumu – būtisku finansiālu atbalstu šīm nabadzīgajām valstīm. Un te nav un nevar būt runa par starptautiskiem aizdevumiem – citādi tas nestrādās. Es esmu tikai par vides aizsardzību, tomēr šķiet, ka indivīdu “tiesību” uz “īpašumu” konstrukcijā ir zināmas implikācijas, kas starpvalstu attiecībās iezīmē zināmu netaisnību, ja ierobežotais “īpašumu” veidojošais resurss iegūts kara, verdzības un vides degradēšanas rezultātā.
Neesmu robots > 860
23. Septembris 2021 / 23:15
2
ATBILDĒT
"Šīs “civilizētās” valstis sagaida vides aizsardzības prasību ievērošanu no nabadzīgajām valstīm, nonivelējot arī šo valstu pilsoņu vēlmi dzīvot labklājībā."

Tam gan nevaru piekrist. Attīstības valstu ceļš uz labklājību var būt īsāks un tīrāks, jo tām pieejamas "vecās pasaules" uzkrātās zināšanas un attīstītās tehnoloģijas. Nav nedz vajadzības, nedz morāla attaisnojuma 21. gadsimta attīstības valstij ķēzīties tā, kā ķēzījās 19. gadsimta attīstības valsts.
visi numura raksti
Baiba Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas ietekmē
Valsts atbalsts (state aid) ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences politikas pamatelementiem. Tas tiek strikti kontrolēts, jo valsts atbalsts kropļo konkurenci starp dalībvalstīm un traucē ES vienotā tirgus darbībai.1 ...
Gatis Liepiņš, Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošās tiesību normas
Informāciju tehnoloģiju nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm,1 tai ir nozīmīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Ar datorprogrammu izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un izplatīšanu saistīto darījumu apjoms strauji pieaug – ...
Ringolds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā cīņa par latgaliešu valodu ietekmēja latviešu valodas statusu
"Latgaliešiem blakus to latviskai nacionāli kulturālai identitātei, kas ir kopēja visai latviešu nācijai, pastāv vēl arī to specifiskā kultūrvēsturiskā identitāte" (Valsts prezidents Egils Levits)1 Pateicoties Valsts prezidenta ...
Jekaterina Macuka
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Jekaterina Macuka
Datu valsts inspekcijas direktore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti pieci viņas raksti, kā arī vairāki viedokļi un komentāri. Pirmais raksts – 2012. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Policijai piešķirs tiesības nošķirt vardarbīgu personu bez aizsargājamās personas iesnieguma
Saeima 16. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus1 likumā "Par policiju". Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu ...
AUTORU KATALOGS