Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka izīrētājam ir pienākums nodrošināt īrniekam iespēju netraucēti lietot dzīvojamās telpas visu īres līgumā noteikto laiku. Šajā rakstā analizēts jautājums, vai patiesi izīrētājs ir absolūti bezspēcīgs situācijās, kad īrnieks bojā dzīvojamo telpu vai māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, lai nekavējoties novērstu šādas rīcības sekas un panāktu šāda īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām.
Kopš tiesību zinātņu studiju laikiem atmiņā iespiedies jurista darba ikdienā piemērojamais tiesību pamatprincips, ka privāttiesībās ir atļauts viss, kas nav aizliegts. Tātad faktiski privāttiesību jomā ikvienam ir rīcības brīvība. Taču – tikai līdz zināmam brīdim, jo likumdevējam ir dota privilēģija pateikt: "Tev nebūs to vai tā darīt!" Skan, protams, prozaiski un nedaudz kā viens no 10 Bībeles baušļiem, tomēr tik ļoti reāli. Šī realitāte, piemēram, dzīvojamo telpu izīrētāju sasniedz brīdī, kad tam ir nepieciešamība iekļūt īrnieka īrētajās dzīvojamās telpās, jo ir reālas un pamatotas bažas, ka īrnieks bojā dzīvojamo telpu vai māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus.
Savukārt normatīvais regulējums ir nepielūdzams – izīrētājam ir pienākums nodrošināt īrniekam iespēju netraucēti lietot dzīvojamās telpas visu īres līgumā noteikto laiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes