ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Oktobris 2021 /Nr.43 (1205)

Tiesvedības īpatnības dzīvojamo telpu īres lietās
Dr. iur.
Daina Ose
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente 

Līdz ar jauna Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu 2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā arī grozījumi Civilprocesa likumā, no kuriem daļa skar arī līdz šim vienu no komplicētākajiem jautājumiem – dzīvojamo telpu īri. Ar šiem grozījumiem, pastāvot jau esošajai strīda izskatīšanai prasības tiesvedībā, likumā noteiktos gadījumos tiek pieļauta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ar dzīvojamo telpu īri saistītajās lietās.

Privāttiesiskās attiecības, kurās nereti iesaistāmies, slēdzot līgumus vai radot faktisku vai tikai šķietamu aizskārumu kādas citas personas tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm, var rezultēties ilgstošās un finansiāli dārgās tiesvedībās. Pie šādām tiesiskajām attiecībām ir pieskaitāma arī dzīvojamo telpu īre. Jebkuri jautājumi, kas izriet vai ir saistīti ar nodibinātajām dzīvojamo telpu īres attiecībām un kuru risinājums nav atrasts, izīrētājam un īrniekam savstarpēji vienojoties, rada tiesvedības riskus. Prasības tiesvedība, kas pieļauj strīda izskatīšanu vairākās tiesu instancēs, dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr sniedz gaidīto gandarījumu pusei, kuras labā tiek taisīts tiesas spriedums. Tā iemesls var būt gan novēlots taisnīgums, kurš ilgstošā tiesvedībā radījis neatgūstamus materiālos zaudējumus kādai no pusēm, gan emocionālā spriedze, kuru strīda puses piedzīvo tiesvedības procesa gaitā.

Procesuālo problēmu risinājums nereti ir cieši saistīts ar materiāltiesisko regulējumu attiecīgajā jomā. Tādēļ kā priekšnoteikums dzīvojamo telpu īres jautājumu ātrākai izskatīšanai tiesā ir šo attiecību regulējuma jauns materiāltiesiskais regulējums atsevišķos, biežāk tiesvedībām pakļautos gadījumos, kas vērsti uz acīmredzamu saistību neizpildi, izslēdzot esošās smagnējās procedūras un atsevišķu jautājumu risināšanai likumā noteiktos ilgos brīdinājuma vai paziņojuma termiņus. Radot šādu materiāltiesisko regulējumu, vienlaikus ir jāpatur prātā, ka dzīvojamo telpu īres jautājumam ir sociālā un ekonomiskā funkcija, nodrošinot mājokļa pieejamību lielai daļai sabiedrības, kad svarīgi ir arī līdzsvarot izīrētāja un īrnieka savstarpējo tiesību un pienākumu apjomu.

Līdz ar jauna Dzīvojamo telpu īres likuma1 pieņemšanu 2021.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pienākums pret sabiedrību un īres tiesībām
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un izstrādes nepieciešamība
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi
Pēc gandrīz trīsdesmit gadiem 1993. gada 16. februārī pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri"1 ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums2 (turpmāk – Īres likums), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un kura pieņemšanas ...
Inga Kudeikina
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma obligātie noteikumi – tiesiskā regulējuma apskats

Rakstā analizēti Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pantā paredzētie dzīvojamo telpu īres līguma obligātie noteikumi īrnieka un izīrētāja tiesību un pienākumu samērīguma kontekstā.

Dita Buša
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana, izbeigšana un atkāpšanās no tā
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā ...
AUTORU KATALOGS