2021. gada 17. martā noslēdzās vairāk nekā četrus gadus ilgušais jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) izstrādes un pieņemšanas maratons, kas deviņdesmitajos gados uz namīpašumu denacionalizācijas fona pieņemto un visai sociāli ievirzīto likumu "Par dzīvojamo telpu īri" aizstāj ar modernu mūsdienu realitātei atbilstošu regulējumu. Pēc jaunā Īres likuma pieņemšanas par investīciju plāniem īres mājokļos publiski jau paziņojuši vairāki institucionāli ieguldītāji un nekustamā īpašuma attīstītāji, uzskatāmi atspoguļojot, kā pareizi soļi tiesiskā regulējuma sakārtošanas virzienā un jo īpaši tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanā jau pavisam drīz var dot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību.
Lai gan jaunais likums kopumā atzīstams par liberālu, tā pieņemšanas gaitā notika vienošanās par kompromisiem starp maksimālu atbalstu uzņēmējiem, kuri varētu investēt jaunu īres mājokļu būvniecībā, un īrnieku tiesību aizsardzību. Mēdz teikt, ka labs darījums ir tāds, ar kuru neapmierinātas ir visas puses. Daļēji to var attiecināt arī uz jauno Īres likumu, lai gan retais nozarē iesaistītais neatzīs, ka kopumā šī likuma pieņemšana ir milzīgs solis uz priekšu īres tirgus modernizācijā. Un tas notiek pareizajā brīdī, jo Latvijā ir akūta nepieciešamība pēc investīcijām jaunu mājokļu būvniecībā (aptuveni 80 % Rīgas iedzīvotāju joprojām dzīvo padomju laikos būvētās daudzdzīvokļu mājās, kuru ekspluatācijas resurss tuvākajās desmitgadēs būs izsmelts).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes