ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Lai gan izpildu lietu par izlikšanu skaits, salīdzinot ar reģistrēto izpildu dokumentu skaitu citās lietu kategorijās, ir neliels,⁵ tomēr vairums šo lietu ir emocionāli smagas un juridiski sarežģītas. Ja persona pieņem savu zaudējumu strīdā un respektē tiesas nolemto, telpas tiek atbrīvotas labprātīgi un tiesu izpildītāja iesaiste nav nepieciešama. Savukārt piedzinēja lūgums veikt piespiedu izpildi, visticamāk, nozīmē, ka parādnieks vai ar viņu saistītas personas ir nolēmušas pretoties nolēmuma izpildei, attālinot īpašuma atbrīvošanas brīdi. Šādai parādnieka rīcībai mēdz būt dažādi iemesli, sākot ar subjektīvu pārliecību, ka tiesas spriedums ir netaisnīgs un nepareizs un tādēļ nav pildāms, beidzot ar apzinātu rīcību nolūkā izspiest no piedzinēja kādu materiālu labumu par īpašuma atbrīvošanu. Izmantotie līdzekļi šādā cīņā ir gan juridiski, piemēram, tiesu izpildītāju darbību pārsūdzēšana tiesā,⁶ Tieslietu ministrijā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē un citās institūcijās, gan psiholoģiski, eskalējot konfliktu un piesaistot medijus, tādējādi cenšoties radīt maksimāli negatīvu publicitāti gan izpildē iesaistītajām amatpersonām, gan piedzinējam. Šādos apstākļos bez skaidra un saprotama tiesiskā regulējuma nolēmuma izpilde faktiski nav iespējama.