ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Oktobris 2021 /Nr.43 (1205)

Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu regulējums un tā problēmas

Šajā rakstā autors sniedz ieskatu jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) pārejas noteikumos, aplūkojot gan to tiesību normas, gan arī izvērtējot problemātiskos aspektus, kas var kavēt racionālu un efektīvu Īres likuma tiesību normu turpmāku piemērošanu.

Normatīvo aktu pārejas noteikumi ir viens no efektīvākajiem likumdevēja instrumentiem, kādā veidā tas var paskaidrot tiesību normu adresātiem un piemērotājiem, kā iespējams savstarpēji salāgot iepriekšējo un jauno tiesisko regulējumu. Tomēr atkarībā no regulējamās tiesību nozares vai tiesību institūta, pārejas noteikumu apmērs un sarežģītība var ievērojami atšķirties. Piemēram, ir sastopami normatīvi akti, kuros ir ietverts viens vai divi vienkārši pārejas noteikumu punkti, paredzot, ka ar jaunā normatīvā akta spēkā stāšanos spēku zaudē iepriekšējais normatīvais akts.1 Vienlaikus ir sastopami arī normatīvie akti ar plašiem pārejas noteikumiem, kas ar vairāku desmitu tiesību normu starpniecību regulē dažādus "saskarsmes punktus" starp jauno un veco regulējumu.2 Tādējādi tiek noteikts, kuri procesi turpināmi saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, bet kuras iepriekš nodibinātas tiesības vērtējamas pēc jaunajām tiesību normām, u.tml.

Ņemot vērā īres tiesisko attiecību struktūru, kas balstās ilgtermiņa tiesiskajās attiecībās, kā arī īres tiesību sociālekonomisko nozīmi, arī Īres likuma pārejas noteikumi ir pieskaitāmi pie sarežģīto pārejas noteikumu kategorijas. Tādēļ, lai sniegtu ieskatu jaunpieņemtā Īres likuma pārejas noteikumu saturā, turpmākajā rakstā ir aplūkotas gan pārejas noteikumu tiesību normas, gan arī izvērtēti to problemātiskie aspekti, kas var kavēt racionālu un efektīvu Īres likuma tiesību normu turpmāku piemērošanu.

 

1. Kādēļ īres tiesiskajām attiecībām ir nepieciešami pārejas noteikumi

Tiesiskā demokrātiskā valstī viens no pamatprincipiem ir tiesiskās drošības princips. Tādēļ parastos apstākļos tiesību normas saistošajam spēkam tiek pakļauta tikai tāda rīcība, kas īstenota pēc tiesību normas spēkā stāšanās.3 Piemēram, ja personas slēdz pirkuma līgumu ar nekavējošu preces nodošanu un samaksas saņemšanu, tām ir svarīgi zināt tikai to tiesisko regulējumu, kas ir spēkā pirkuma īstenošanas brīdī. Tomēr ne vienmēr tiesību normām pakļaujamie faktiskie apstākļi un regulējamā rīcība ir tik vienkārša kā ilustrētajā situācijā. Nereti tiesiskais regulējums ir saistīts ar ilgtermiņa juridisko attiecību regulēšanu. Viens no klasiskākajiem gadījumiem, kad tiesību normām tiek pakļautas ilgstoši gadu garumā pastāvējušas tiesiskās attiecības, ir īres tiesības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pienākums pret sabiedrību un īres tiesībām
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un izstrādes nepieciešamība
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi
Pēc gandrīz trīsdesmit gadiem 1993. gada 16. februārī pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri"1 ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums2 (turpmāk – Īres likums), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un kura pieņemšanas ...
Inga Kudeikina
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma obligātie noteikumi – tiesiskā regulējuma apskats

Rakstā analizēti Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pantā paredzētie dzīvojamo telpu īres līguma obligātie noteikumi īrnieka un izīrētāja tiesību un pienākumu samērīguma kontekstā.

Dita Buša
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana, izbeigšana un atkāpšanās no tā
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā ...
AUTORU KATALOGS