ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Oktobris 2021 /Nr.43 (1205)

Jaunais īres likums kreditora un ieguldītāja perspektīvā
Edgars Pastars
Latvijas Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks, zvērināts advokāts SIA "ZAB Cobalt" 

Dzīvojamo telpu īres likuma atsevišķām tiesību normām ir noteikti ekonomiski mērķi un virzieni, ar kuriem likumdevējs vēlējies mainīt personu uzvedību. Šā raksta autoram bija iespēja piedalīties to apspriešanā un izstrādē vairāku gadu garumā, tādēļ šajā rakstā vēlos sniegt ieskatu apsvērumos, kas nākotnē tiesām var kalpot labākai likumdevēja apsvērumu izpratnei.

Mērķi

Īres tiesiskās attiecības interesē praktiski visus finansētājus, it īpaši kredītiestādes, alternatīvos ieguldījumu fondus, kā arī pensiju plānus, kuri iegulda alternatīvajos ieguldījumu fondos. Kredītiestāžu interese var izpausties vismaz četros veidos: (1) kā hipotekārais kreditors, kad kredītiestādes uzdevumā tiek pārņemts nekustamais īpašums parādu vai mantojuma lietā vai (2) kredītiestāde piespiedu izsoles gadījumā sniedz bankas garantiju klientam nekustamā īpašuma iegūšanai, vai (3) kredītiestāde finansē īres nama būvniecību un sagaida, ka tas nesīs ienākumus, vai (4) kredītiestāde piešķir aizdevumu īpašniekam iegādāties dzīvojamo telpu nolūkā to izīrēt (buy-to-let, kam piemērojama paaugstināta pirmā iemaksa vismaz 30 procentu apmērā). Pirmajos divos gadījumos ir svarīgi, ka nekustamā īpašuma lietošanas uzsākšanu nekavē negodprātīgs īrnieks, bet trešajā gadījumā gan kredītiestādēm, gan ieguldītājiem ir svarīgi, ka īres nams nes ienākumus un ieguldītāji saņems savu naudu, tostarp pensiju plāni būs ienesīgi, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Juristiem bieži vien ir atšķirīga izpratne ne tikai par juridiskajām metodēm un to pielietošanu, bet it īpaši par ekonomiku un vēl jo vairāk kreditēšanu, tādēļ noteikti jāatgādina daži pamatprincipi, lai būtu skaidrs, ka "piens nerodas ledusskapī vai veikalā" (lasi: tiesību normas neražo, bet tikai apkalpo).

Pirmkārt, kredītiestādes finansējumu nepiešķir pret ķīlu, bet gan naudas plūsmu un tās prognozi. Finansējumu pret ķīlu piešķir lombards. Ķīlai viennozīmīgi ir sava loma, bet tikai tad, ja tā spēj nodrošināt līdzekļu, kurus nav izdevies atmaksāt no naudas plūsmas, atgūšanu saprātīgā termiņā (piemēram, viena gada laikā), jo citādi tā tāpat radīs zaudējumus (piemēram, jāveic uzkrājumi (nejaukt, piemēram, ar naudu kontā) ienākumus nenesošam kredītam, konservatīvi pieņemot, ka līdzekļi nebūs atgūstami, atstājot robus pašas kredītiestādes kapitālā).

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pienākums pret sabiedrību un īres tiesībām
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un izstrādes nepieciešamība
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi
Pēc gandrīz trīsdesmit gadiem 1993. gada 16. februārī pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri"1 ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums2 (turpmāk – Īres likums), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un kura pieņemšanas ...
Inga Kudeikina
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma obligātie noteikumi – tiesiskā regulējuma apskats

Rakstā analizēti Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pantā paredzētie dzīvojamo telpu īres līguma obligātie noteikumi īrnieka un izīrētāja tiesību un pienākumu samērīguma kontekstā.

Dita Buša
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana, izbeigšana un atkāpšanās no tā
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā ...
AUTORU KATALOGS