ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Oktobris 2021 /Nr.43 (1205)

Dzīvojamo telpu īres likums denacionalizēto namu īpašnieku un īrnieku attiecībās
Inita Jurka
Zvērināta advokāte, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš" partnere 

Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma izstrādes gaitā izvērsās garas diskusijas par jautājumu, kas saistīts ar denacionalizēto namu īrniekiem. Likumdevējam bija jāveic politiska izšķiršanās, kā sabalansēt šādu namu īpašnieku un to īrnieku intereses, pārejot uz jaunu regulējumu. Turklāt uzreiz bija skaidrs, ka risinājums nav rodams vien jaunajā īres likumā, bet daudz plašākā tvērumā arī ārpus šī likuma robežām.

Ieskats vēsturē

Pēc padomju okupācijas varas nodibināšanas 1940. gadā masveidā tika nacionalizēti īpašumi, tostarp arī dzīvojamie nami. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" tika noteikts, ka tie namīpašumi, kuri padomju gados nacionalizēti vai atsavināti, ir atdodami bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izņemot namīpašumus, kuri pret atlīdzību jau pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā uz notariāli apliecinātu līgumu pamata.

Šo likumu sākotnējā redakcija noteica, ka īpašniekiem ir obligāti denacionalizētā vai atdotā nama līdzšinējā valdītāja noslēgtie īres līgumi. Lielā daļā no šiem namiem joprojām dzīvo īrnieki, kas īres līgumus slēguši vēl pirms īpašuma tiesību atjaunošanas. Tolaik pamatā tika slēgti tipveida līgumi, kur netika noteikts līguma darbības termiņš. Noteikumi par īres maksu aprobežojās ar pienākumu savlaicīgi veikt īres un komunālo maksājumu samaksu, jo īres maksas apmēra noteikšana tika deleģēta Latvijas Republikas Ministru padomei.

Vienlaikus Latvijas Republikas Ministru padomei 1991. gadā nākamo dažu mēnešu laikā tika uzdots izstrādāt regulējumu par kompensāciju izmaksām un atvieglotiem kreditēšanas noteikumiem denacionalizēto namu īrniekiem, kuri uzņemti uzskaitē citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas saņemšanai sakarā ar namīpašuma denacionalizāciju un kuri izteikuši vēlēšanos celt individuālo dzīvojamo māju.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pienākums pret sabiedrību un īres tiesībām
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un izstrādes nepieciešamība
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi
Pēc gandrīz trīsdesmit gadiem 1993. gada 16. februārī pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri"1 ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums2 (turpmāk – Īres likums), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un kura pieņemšanas ...
Inga Kudeikina
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma obligātie noteikumi – tiesiskā regulējuma apskats

Rakstā analizēti Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pantā paredzētie dzīvojamo telpu īres līguma obligātie noteikumi īrnieka un izīrētāja tiesību un pienākumu samērīguma kontekstā.

Dita Buša
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana, izbeigšana un atkāpšanās no tā
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā ...
AUTORU KATALOGS