Sabiedriskās attiecības ir nepārtrauktā pilnveidošanās procesā. Viens no svarīgiem attīstības virzieniem ir procesa efektivitāte. Sabiedrībai ir būtiski, lai ieguldītie līdzekļi un patērētais laiks nodrošina savlaicīgu, kvalitatīvu, tiesisku un taisnīgu rezultātu. Tāpēc sabiedrības vajadzības un mūsdienām atbilstošās prasības ir dzinulis arī kriminālprocesuālo attiecību attīstībai. 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas būtiski mainīja pierādījumu pārbaudes kārtību krimināllietas iztiesāšanas laikā ne tikai procesuāli, bet arī pēc būtības.
Būtiskākais apstāklis, kas raksturo veikto grozījumu saturu pēc jēgas, ir tiesības aizstāvībai paust savu attieksmi par procesa kārtību un arī noteikt uz tiesu izsaucamos lieciniekus, kuru liecības tiek izmantotas izvirzītās apsūdzības pamatošanai un pierādīšanai.
Svarīgi, ka, mainot pierādījumu pārbaudes kārtību, krimināllietas iztiesāšanas dalībnieku, tas ir, tiesas, valsts apsūdzības uzturētāja, aizstāvības, cietušā un aizskartās mantas īpašnieka, tiesību un pienākumu apjoms vai iespēja īstenot savas intereses nav samazinājusies. Visiem krimināllietas iztiesāšanas dalībniekiem tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties pierādījumu pārbaudē, īstenojot savas procesuālās pilnvaras.
Pierādījumu pārbaude iztiesāšanā balstās uz Kriminālprocesa likuma 449. pantā noteikto principu pirmās instances tiesai nodrošināt krimināllietas iztiesāšanas tiešumu un mutiskumu. Krimināllietas iztiesāšanas tiešums izpaužas tiesai tieši, ar ko jāsaprot nepastarpināti, pārbaudīt pierādījumus krimināllietā (piemēram, pārbaudīt rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē), bet krimināllietas iztiesāšanas mutiskums izpaužas, personām sniedzot liecības mutvārdos tiesas sēdē vai pēc attiecīgo personu lūguma tās nolasot (atskaņojot).
Visos gadījumos, kad tiesa veic pierādījumu pārbaudi, tiesa nodrošina krimināllietas iztiesāšanas tiešumu, bet krimināllietas iztiesāšanas mutiskumu nodrošina tikai gadījumos, kad pierādījumu pārbaude tiek izdarīta tiesas sēdē.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 449. panta piektā daļa paredz izņēmumu no vispārīgā regulējuma par pierādījumu pārbaudes kārtību lietas iztiesāšanas laikā, proti, lietas iztiesāšanas laikā, tas ir, tiesas sēdē, pierādījumu pārbaude var nenotikt, bet tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Piemēram, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktajam, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu vai, ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, veicot pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru. Arī Kriminālprocesa likuma 449. panta trešā daļa nosaka, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa vai atskaņo pilnībā vai daļēji, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors, cietušais vai viņa pārstāvis un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, pieteicis šādu lūgumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes