Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz pilngadīgā izglītojamā sociālās un tiesībspējas mijiedarbību personas datu aizsardzībā gadījumos, kad izglītības iestāde saņem informācijas pieprasījumu no pilngadīgā izglītojamā vecākiem ar lūgumu sniegt informāciju par izglītojamā gaitām izglītības iestādē.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par 2020./2021. mācību gadu, Latvijā ir 16 498 izglītojamie, kuri turpina mācības pamatizglītības vai vidusskolas programmās pēc tam, kad sasnieguši 18 gadu vecumu. Attiecīgi pamatizglītības programmās tie ir 775 no 179 810 izglītojamiem, savukārt vidusskolas programmās tie ir 15 723 no 36 163 izglītojamiem.1 Šie dati ietver gan tādas situācijas, kad izglītojamais kļūst 18 gadus vecs vidusskolas pēdējā posmā, gan situācijas, kad izglītojamais mācības izglītības iestādē nav sācis savlaicīgi vai izglītības laikā ir pārtraukumi.
Kaut arī sociālā realitāte personai, kura sasniegusi pilngadību un kura turpina mācības izglītības iestādē, būtiski var nemainīties, piemēram, tā dzīvo vienā mājsaimniecībā ar vecākiem, kuri arī viņu uztur, tomēr tiesiskā situācija gan mainās. Pilngadīgais izglītojamais pats iegūst pilnu rīcībspēju attiecībā uz savu personas datu izmantošanu, līdz ar to mainās sākotnējais attiecību modelis starp izglītības iestādi un vecākiem.
1. Informācija par izglītojamā gaitām izglītības iestādē
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulai (turpmāk – VDAR) personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu; identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.2
Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija norādījusi, ka izglītības iestādes apstrādā šādus izglītojamā personas datus: izglītojamā identificējošie dati; izglītojamā kontaktinformācija; izglītojamā mācību procesu raksturojošie dati; izglītojamā ārpus klases aktivitātes; izglītojamā raksturojošie dati; izglītojamā tiesību aizsardzību realizējošā informācija; videonovērošanas dati; telpu piekļuves dati.3 Līdz ar to secināms, ka informācija par izglītojamā gaitām izglītības iestādē ir jebkura informācija, kas ir izglītības iestādes rīcībā par izglītojamo, kas iegūta izglītības procesa laikā (klātienē un ārpus klases), kā arī informācija, kas iegūta, lai izglītojamais varētu uzsākt mācības izglītības iestādē. Lai informāciju par izglītojamā gaitām izglītības iestādē uzskatītu par personas datiem, tai ir jāatbilst VDAR personas datu definīcijai. Attiecīgi tai ir jāattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, šajā gadījumā – uz pilngadīgo izglītojamo.
2. Trešā persona
VDAR nosaka, ka trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuru pārziņā vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes