Šā gada sākumā stājās spēkā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Jauno tiesību institūtu mēdz pielīdzināt maksātnespējai (pat sauc par "mazo maksātnespēju"), tomēr starp abiem pastāv būtiskas atšķirības. Ja Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, tad Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir tieši veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu. Turpmāk rakstā sniegšu ieskatu par būtiskākajiem fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesa noteikumiem.
1. Parādsaistību atbrīvošana bezstrīdus procesā
Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām notiek bezstrīdus procesā. Fizisko personu atbrīvo no parādsaistībām, ja viņa atbilst likuma prasībām un izpildās konkrētas pazīmes, kā arī nepastāv likumā uzskaitītie ierobežojumi.
Zvērināts notārs ir tiesu sistēmas amatpersona, kura ārpustiesas procesā konstatē, vai konkrētā fiziskā persona atbilst likuma noteikumiem, līdz ar to ir tiesīga baudīt parādsaistību atbrīvojumu. Zvērināta notāra taisītam notariālajam aktam par fiziskās personas atbrīvošanu ir tiesību konstatējoša tiesiskā daba, kas rada likumā noteiktās tiesības vai pienākumus.
Zvērināts notārs, pieņemot lēmumu par atbrīvošanu, pakļauts absolūtam objektivitātes pienākumam un stingrai valsts uzraudzībai. Atbrīvošanas procesā dokumenti tiek notariāli apliecināti, lai nodrošinātu, ka lēmums par atbrīvošanu balstās ticamā informācijā. Notariāli apliecināta dokumenta saturu nevar apgāzt1 (skat. arī Civilprocesa likuma 178. panta trešo daļu). Notariālajiem apliecinājumiem ir augstākais pierādījuma spēks, kas izslēdz apliecināto faktu un notikumu noliegšanu un pierādījumu brīvu novērtēšanu.2
Parādsaistību atbrīvošanas procesā zvērināts notārs neizšķir strīdus, jo šāda kompetence neatbilstu procesa bezstrīdus raksturam. Strīdu izšķiršana ir tiesas kompetencē. Tāpēc Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, piemēram, paredz, ja ir neatrisināti kreditoru iebildumi, kuru pamatā ir strīds par tiesībām, zvērināts notārs atliek pieteikuma izskatīšanu un nosaka termiņu, kādā kreditors ceļ prasību tiesā un iesniedz zvērinātam notāram tiesas lēmumu par tiesvedības ierosināšanu.
Kreditoram ir dotas tiesības iesniegt pamatotus iebildumus attiecībā uz pieteikumā norādīto informāciju un informāciju par šķēršļiem parādnieka atbrīvošanai no parādsaistībām. Tomēr kreditoram ir liegts iebilst pret pašu atbrīvošanu, ja izpildās visi priekšnoteikumi parādnieka atbrīvošanai. Atbrīvošana no parādsaistībām ir atkarīga no fiziskās personas atbilstības likumam, nevis kreditora piekrišanas.
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums liedz kreditoram pārsūdzēt tiesā zvērināta notāra taisīto notariālo aktu par parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām (likuma 16.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes