ŽURNĀLS Redaktora sleja

5. Aprīlis 2022 /Nr.14 (1228)

Ko darīt ar padomju okupācijas simbolu Pārdaugavā
10 komentāri

Pieminekļi nemēdz būt ideoloģiski neitrāli, jo tāda ir to būtība – apliecināt konkrētā laikmeta vērtības. Tā padomju okupācijas laikā tika masveidā postītas visas liecības par Latvijas Neatkarības karu un viss, kas iemiesoja atmiņas par Latvijas brīvību. Jo tas varēja latviešiem atgādināt par spēju bruņoti cīnīties par savu valsti. Pirmsokupācijas pieminekļi tika sasisti, aprakti, slīcināti un pārkausēti, bet to vietā nāca nebeidzamas rindas "ļeņinekļu" un cita veida padomju ideoloģisko objektu. Savukārt Atmodas laikā tieši padomju varas uzstādīto pieminekļu nojaukšana kļuva par simbolu spējai sacelties pret okupācijas režīmu: stihiski pašorganizējoties, cilvēki gāza no postamentiem līdz tam tikai klusībā apsmietos ļeņinus, marksus, dzeržinskus, stučkas utt.

Bijis izmērā mazāks, iespējams, uz šī viļņa prom būtu aizrauts arī "Uzvaras piemineklis" Pārdaugavā. Diemžēl tā nenotika, un šis objekts, kas, bez šaubām, simbolizē Latvijas okupāciju, turpina atrasties pašā Rīgas centrā. Krievijas Federācijas agresīvais karš pret Ukrainas valsti likumsakarīgi atkal saasinājis sabiedrības neapmierinātību ar šo faktu. Turklāt nav īsti skaidrs, kā lai novērš Krievijas politikas atbalstītāju pulcēšanos pie šī objekta: pašreizējā Krievijas un Ukrainas kara kontekstā tas aktīvi simbolizē ne tikai Latvijas pārciesto padomju okupāciju, bet arī aktuālo Krievijas impērisko ārpolitiku un krievu fašismu. Līdz ar to pieminekļa eksistence ne vien traucē pārvarēt pagātnes traumas, bet arī turpina graut mūsdienu Latvijas sabiedrību.

Saeimas Ārlietu komisijas 30. marta sēdē tika izskatīta kārtējā iniciatīva – vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīts aicinājums nojaukt "Uzvaras pieminekli". Atbalstu šī objekta aizvākšanai aktīvi pauduši arī vairāki politiskie spēki.

Diemžēl situācija nav viegli risināma. Komisijas sēdē Ārlietu ministrijas un Saeimas Juridiskā dienesta darbinieki politiķiem atgādināja par 1994. gada 30. aprīlī parakstīto Latvijas un Krievijas vienošanos,1 kas citstarp paredz "memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu" gan Latvijas, gan Krievijas teritorijās.

Kaut gan šis konkrētais piemineklis līgumā vārdiski nav minēts, tomēr Ārlietu ministrija norāda, ka diplomātiskās saziņas ceļā šī līguma norma ir konkretizēta, tai skaitā iekļaujot arī "Uzvaras pieminekli". Vienpusēja atkāpšanās no šī līguma nav iespējama. Turklāt pastāv bažas, ka šāds solis varētu raisīt "spoguļa" reakciju Krievijā, kas nozīmētu, ka varētu tikt nopostīti, piemēram, pieminekļi Latvijas cilvēkiem, kas gājuši bojā padomju represijās Krievijas teritorijā. Vēl dramatiskāks scenārijs – ja Krievijas puse to uzskatītu par iespēju atkāpties no visiem 1994. gadā slēgtajiem līgumiem, kas tolaik bijuši vienota pakete, tai skaitā no līguma par armijas izvešanu no Latvijas.

Tātad, lai cik nepatīkami tas arī būtu, tiesiskā veidā padomju varas un pašreizējā Krievijas imperiālisma vizuālais iemiesojums Rīgas centrā nav likvidējams, ja vien par to nevienojas Latvija un Krievija. Acīmredzot jāmeklē citi ceļi problēmas risinājumam – aizliedzot pulcēties pie tā, kā arī uzstādot attiecīgus informatīvus materiālus, kas izskaidro padomju okupācijas faktu un tā sekas Latvijas tautai. Ilgtermiņā noteikti nepieciešami vēl efektīvāki risinājumi, kas mazinātu šī objekta nepieņemamo dominanci Rīgas ainavā. Ja Čakstes kapa piemineklim padomju vara sastādīja priekšā biezus krūmus, kāpēc šeit neuzcelt, piemēram, milzīgu panorāmas ratu vai daudzstāvu namus?


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat.: Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, 13. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/58919-krievijas-federacijas-valdibas-un-latvijas-republikas-valdibas-vienosanas-par-latvijas-republikas-teritorija-dzivojoso-krievija...

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Ko darīt ar padomju okupācijas simbolu Pārdaugavā. Jurista Vārds, 05.04.2022., Nr. 14 (1228), 2.lpp.
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Agnese
10. Aprīlis 2022 / 19:15
8
ATBILDĒT
Ārprāts! Kādus murgus Jūs rakstāt. Šis piemineklis bija uzcelts tiem, kas gāja bojā kara laikā, tai skaitā mūsu latviešiem. Turklāt latvietis viņu projektēja. Tas ir skaists piemineklis un viņu nedrīkst novākt. Jūs ar šādiem rakstiem tikai vairojat naidu un nesaskaņas starp tautām.
Grūti piekrist > Agnese
11. Aprīlis 2022 / 12:01
2
ATBILDĒT
Jūs kļūdāties. Pieminekļi karā kritušajiem karavīriem atrodas kapos nevis pilsētas centrā. Pie kapu pieminekļiem neviens nerīko koncertus un šašliku cepšanu. Rīgā ir daudzi brāļu kapi, kuros guldīti krievu, vācu, latviešu, ebreju, angļu, franču u.c. karavīri no Neatkarības kara, no 1. un 2. pasaules kara utt. Šos pieminekļus un kapus neviens neapšauba (lai gan padomju laikos vācu karavīru kapus kopt bija aizliegts).
"Uzvaras piemineklis" turpretī noteikti nav piemineklis kritušajiem karavīriem. Tā oficiālais nosaukums ir "Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem".
Balstoties uz precīziem faktiem, ir vieglāk nekļūdīties ar secinājumiem :))
Toms Dreika
6. Aprīlis 2022 / 14:54
2
ATBILDĒT
Nesakot, ka vajag nojaukt, nevaru piekrist Saeimā izteiktajiem viedokļiem, ka tiesisku ceļu nav. Divi punkti:

1. Pēdējos mēnešos Krievijas Federācija ir pārkāpusi teju visas iespējamās savas starptautiskās saistības, sākot ar ANO statūtu pirmo pantu. Bet arī tieši pret Latviju ar tādām lietām, kā mācībām Baltkrievijā, kur ir vienošanās par uzraudzību un limitiem.
Notiek Krievijas izvēlēts karš ar masveida kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Šo vienpusējo darbību kopumu var pēc būtības skatīt kā nepārvaramu varu. LV pienākums ir sargāt Satversmi (kas mazliet stāv pāri divpusējiem līgumiem) un RU šī brīža darbības un objekti, kas aizstāv tās militāro mašīnu (kura šobrīd aktīvi vēršas pret mūsu "core" vērtībām) šobrīd ir klajā pretrunā ar to, kas mums ir vissvētākais. Satversmē ir virkne principu un normu, ko izmantot. Tas prasa mūsu rīcību.

2. Laiks virzās uz priekšu un lietas mainās. Tas, kas 1994. bija ok, var tāds vairs nebūt. Objekts šobrīd simbolizē, ne tikai mūsu okupāciju un 2. pasaules kara beigas, bet arī RU imperiālisma vīziju. Šī vīzija šobrīd tiek uzspiesta citiem ar visu nacistu retoriku (es šeit neiešu diskusijās ar tiem, kas nav lasījuši RU valsts ziņu aģentūru publikācijas un Peskova izteikumus par gēnu atšķirībām). Objekts mainās no piemiņas vietas uz jaunā nacisma (katrs var ievietot savu apzīmējumu pirms oficiāla termina) simbolu, kuru LV noslēgtais līgums nekā neaizsargā (un pat ja LV mēģinātu tādu noslēgt, tas būtu pretējs Satversmei, kā arī citām LV starptautiskajām saistībām, sākot ar ANO). Šo izmaiņu rezultātā LV var paust pozīciju, ka līgums vairs neaptver konkrēto objektu, un rīkoties. Atkal, tā nebūs vienpusēja rīcība pati par sevi, bet RU aktīvas darbības (kas vēršas pret core vērtībām) uzspiesta.

Jā, šī nav vispārpieņemta un attīstīta starptautiskā prakse, bet tas nenozīmē, ka tā nav tiesiska. Pēc Otrā pasaules kara visādas lietas tika definētas kā tiesiskas (un citas kā prettiesiskas) ar atpakaļejošu spēku. Atcerēsimies, ka lielajā attīstībā mēs (cilvēce) vēl esam pašā sākumā un diezgan neattīstīti.

Mana pārliecība ir, ka vajag mazāk nozīmes piešķirt objektiem un vairāk to lietojumam. Ļaunums nāk no cilvēka, ne objekta. Izdzēšot objektus, ļaunums paliks. Piemineklim varētu uzlikt Ukrainas karogu un pārsaukt to par "Ukrainas brīvības cīņu piemiņas vietu". Tad organizēt atbilstošu kultūras un aktivitāšu kopumu šajā vietā, to lēnām transformējot par ko citu.

Cik nav mēģināts nīcināt un dedzināt grāmatas un visu - kad tas kaut ko ir fundamentāli iznīcinājis, ja mēs runājam par idejām/vērtībām/vēlmēm? Turklāt iznīcināšana ir ļauno instruments. Labāk, pareizāk un gudrāk ir transformēt, attīstīt, radīt. Nevis mēģināt visu, ko konkrētā brīdī iemiesojam ļaunumā, sadedzināt, bet izplatīt vērtības, kurām ticam.
Armands > Toms Dreika
20. Aprīlis 2022 / 18:21
1
ATBILDĒT
Lieliski! Izsvērti, argumentēti un pārliecinoši. Pievienojos Jūsu viedoklim. Žetons un cepums no manis.
Seskis
6. Aprīlis 2022 / 13:36
2
ATBILDĒT
Uzvaras piemineklis ir jāsaglabā, un ne tikai tāpēc, lai Seskim 9. maijā būtu kur aiziet ar ziedu pušķi, un pie vectēva kara laiku frenča piespraustos ordeņus spīdinot saulītē, varētu priecēt klausītājus ar stāstiem par to, kā Seskis 1941. gada ziemā pie Volokolamskas šosejas Maskavas apgabalā apdauzīja dučiem friču ar norautu tanka torni. Uzvaras piemineklis ir nepieciešams arī tamdēļ, lai jauno paaudzi iepazīstinātu ar vēstures pieminekļiem un varētu audzināt Komunisma cēlāja morāles kodeksa garā un saturā. Šodienas jauniešiem ir bezgala daudz labu īpašību, tomēr pietrūkst ideālistiska Pasaules redzējuma un pašaizliedzības Pasaules mainīšanas iniciēšanā. Kur ir šodienas Bālie zēni, Džemi Bankoviči, Atraitnes dēli, Pāveli Korčagini un citi Prometejveidīgie revolucionāri? Vakar Seskim bija ļoti liels kauns, jo Seskis nevarēja atbildēt uz tiešu jautājumu - kāpēc latviešu strēlnieki sargāja Ļeņinu, un kāpēc tagad strēlnieki nesargā Kremlī Putinu? Patiešām, kur ir revolucionārais gars, kur ir pašaizliedzīgie neprāši, kas meta bumbas uz politiķu un ierēdņu karietēm, kur ir bruņota cīņa pret nacistiem, buržujiem, kulakiem, budžiem par Vispasaules proletariāta diktatūru? Dzīve kļuvusi kā K.Skalbes pasakā par ziemeļmeitu lūkošanos - ar karotēm, kas aizspraustas aiz mākoņa maliņas un sātīgu apmierinātību, tāpēc Seskis aktīvi veic pedagoģisko darbu, lai jaunieši priekšlaicīgi nenovecotu, jo kari un revolūcijas ir labākie līdzekļi pret vecuma grumbām. Tāpēc mūžīga slava Uzvaras piemineklim!
Latvijas krievs
5. Aprīlis 2022 / 11:55
2
ATBILDĒT
Kāpēc tik vienkārši tiek apgalvots, ka pie tā pieminekļa pulcējas Krievijas politikas atbalstītāji? Es neatbalstu Krievijas politiku Ukrainā (tāpat kā ASV politiku Irākā u.c. "naftas" lielvalstīs), uzskatu, ka Putina vadītās Krievijas agresija pret Ukrainu ir nekavējoties jāizbeidz, bet pats Putins jāsauc pie atbildības.
Tas piemineklis nekad nav bijis okupācijas simbols. To par tādu padarīja nacionālistiskās partijas politiķi un prese, uzspiežot sabiedrībā viedokli, ka piemineklis ir okupācijas varas simbols.
Agnese > Latvijas krievs
10. Aprīlis 2022 / 19:21
2
ATBILDĒT
Cik patīkami dzirdēt ka kāds to atcerās! Tas nav piemineklis tikai Krieviem, tas ir visiem kritušajiem. Turklāt viņu projektēja latvietis. Tas ir skaists piemineklis un viņu nedrīkst aiztikt.
? > Latvijas krievs
6. Aprīlis 2022 / 15:59
1
ATBILDĒT
Kas, Jūsuprāt, pie tā pieminekļa pulcējas un kādi mērķi viņus vada? Tikai jautāju.
Роберт Рождественский > ?
7. Aprīlis 2022 / 10:23
1
ATBILDĒT
Помните!
Через века, через года,—
помните!
О тех,
кто уже не придет никогда,—
помните!

Не плачьте!
В горле сдержите стоны,
горькие стоны.
Памяти павших будьте достойны!
Вечно
достойны!

Хлебом и песней,
Мечтой и стихами,
жизнью просторной,
каждой секундой,
каждым дыханьем
будьте
достойны!

Люди!
Покуда сердца стучатся,—
помните!
Какою
ценой
завоевано счастье,—
пожалуйста, помните!

Песню свою отправляя в полет,—
помните!
О тех,
кто уже никогда не споет,—
помните!

Детям своим расскажите о них,
чтоб
запомнили!
Детям детей
расскажите о них,
чтобы тоже
запомнили!
Во все времена бессмертной Земли
помните!
К мерцающим звездам ведя корабли,—
о погибших
помните!

Встречайте трепетную весну,
люди Земли.
Убейте войну,
прокляните
войну,
люди Земли!

Мечту пронесите через года
и жизнью
наполните!..
Но о тех,
кто уже не придет никогда,—
заклинаю,—
помните!
(1960)
Žoržs > ?
6. Aprīlis 2022 / 21:08
3
ATBILDĒT
Svin uzvaru pār nacismu, pateicas tiem, kas šo uzvaru nodrošināja, kā arī piemin kritušos.
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi galvojuma institūta aspekti profesora Aleksandra Būmaņa un Senāta judikatūras atziņās
Šajā rakstā aplūkoti atsevišķi galvojuma institūta aspekti, secīgi atspoguļojot tās atziņas attiecīgajos problēmjautājumos, kuras atrodamas A. Būmaņa disertācijā "Galvojums civiltiesībās" un ir izteiktas Senāta jaunākajā ...
Olavs Cers
Viedoklis
Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai pārsūdzības problemātika
Gabriela Šantare, Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā izsniegt personas datus uzraudzības iestādēm, nepārkāpjot datu aizsardzības prasības
Māris Ruķers
Skaidrojumi. Viedokļi
EST vērtējums par VID informācijas pieprasījumiem personas datu kontekstā
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Arī VID ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi
AUTORU KATALOGS