ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2022 /Nr.25/26 (1239/1240)

Naida jēdziena definējums un izpratne starpdisciplinārā perspektīvā
Doc. Ph.D
Karina Palkova
Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece 
Prof. Dr. psych.
Kristīne Mārtinsone
Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece 
Prof. Dr. phil.
Vija Sīle
Rīgas Stradiņa universitātes Humanitāro zinātņu katedras vadītāja 
Asoc. prof. Ph.D.
Klāvs Sedlenieks
Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks 

Cilvēces attīstības posmos naids bijis klātesošs, tā būtība ir nemainīga, taču naida saturiskā puse, kā arī naida izpausmes veidi un motīvi transformējas. Naida izpausmes transformācijas procesi ir skāruši arī mūsdienu sabiedrību, paplašinot naida izpausmes veidus, iemeslus, motīvus, tādējādi arī naida noziegumu izpratni mūsdienu sabiedrībā.

Par naida noziegumiem mūsdienās tiek uzskatīts prettiesisks nodarījums, kura motīvs ir balstīts uz dažādu veidu aizspriedumiem. Nereti naida noziegumus saista ar diskrimināciju pēc dažādos veidos aizliegtām atšķirīgas attieksmes pazīmēm, piemēram, dzimums, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme vai citi apstākļi.1 Proti, diskriminācijai ir liela loma naida noziegumu kontekstā. Naida noziegums ir arī vardarbība, kas vērsta pret kādu personu vai personu grupu, arī publiski izteikumi, naida runa, kas satur aicinājumu ienīst vai vērst vardarbību pret personu vai personu grupu, kurai piemīt kāda no diskriminācijas pazīmēm. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1., 10., 21. un 47. pantā ir attiecīgi garantētas tiesības uz cilvēka cieņu, domu, pārliecības un ticības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, kā arī uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.2 Papildus jāatzīmē, ka aizsardzība pret visu cilvēku diskrimināciju ir vispārējas tiesības, kas atzītas ar Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, ANO Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas izskaušanu, Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju u.c.

Tādējādi arī naida izpausme mūsdienās tiek regulēta plašākā kontekstā. Naida jēdziena teorētiski tiesiskā izpratne starptautiskajā un arī nacionālajā līmenī ir nostabilizējusies, pateicoties gan zinātnieku veiktajiem teorētiskajiem pētījumiem, gan arī starptautiskajai un nacionālajai tiesu praksei. Neskatoties uz minēto, kā arī ņemot vērā drošības izaicinājumus ģeopolitiskajā telpā, ir vērojama naida noziegumu pieauguma tendence, kas cita starpā norāda uz nosacīti jauniem naida noziegumu motīviem.

Raksta ietvaros netiks pētīts ne naida noziegumu tiesiskais tvērums, ne arī naida noziegumu motīvi, bet gan naida kā jēdziena un sociālas parādības transformatīvas izpausmes, kas var ietekmēt naida interpretāciju naida noziegumu kontekstā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumi un naida runa: starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums
Šī raksta mērķis ir vispārīgi raksturot starptautisko tiesību prasības naida noziegumu un naida runas novēršanas jomā un Latvijas tiesiskajā regulējumā un prakses atbilstību šīm prasībām. Raksts atspoguļo tikai pašas galvenās ...
Aivita Putniņa, Ildze Jakunova, Liene Jurgelāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumu sabiedriskā izpratne
Šajā rakstā ir apkopota informācija par naida noziegumu būtību, motivāciju, biežāk skartajām pazīmēm un grupām, kā arī identifikācijas šķēršļiem Latvijā. Raksts ir balstīts pētījumā, kas veikts Eiropas Savienības (ES) ...
Ēriks Treļs
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvā regulējuma problēmjautājumi lietās par naida izraisīšanu

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas varētu rasties tiesību piemērotājam, kas identificē vai izmeklē naida noziegumus, kā arī piedāvāt šo problēmu iespējamos risinājumus.

Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un atbildība par to
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana sabiedrībā, kas īpaši aktualizējusies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma un pēc Krievijas agresijas Ukrainā, starptautiskajos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos ir atzīta par ...
Inese Ratfeldere , Dina Kļaviņa, Silvija Stupāne, Evita Lipe
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts policijas gatavība izmeklēt naida noziegumus
Naida noziegumi ir krimināli sodāmi nodarījumi, kuru pamatā ir aizspriedumi pret noteiktām sabiedrības grupām.1 Šo noziegumu izmeklēšana tiek aktualizēta un modernizēta atbilstoši ģeopolitiskai situācijai un valsts drošības risku ...
AUTORU KATALOGS