ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

5. Jūlijs 2022 /Nr.27 (1241)

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2021-38-01
Ilze Tralmaka
Fair Trials vecākā juridiskā un politikas padomniece 

2022. gada 14. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-38-01 "Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam", kurā atzina kriminālprocesā noteikto apelācijas sūdzības termiņu īpaši sarežģītās un apjomīgās krimināllietās par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Šis spriedums seko jau iepriekš Satversmes tiesas vērtētajam kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņam kriminālprocesā, kuru Satversmes tiesa arī atzina par atbilstošu Satversmei.1

Satversmes tiesas spriedums

Šajā lietā Satversmes tiesa vērtēja apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas kopējā termiņa kriminālprocesā atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, tātad tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šo termiņu reglamentē Kriminālprocesa likuma 550. panta pirmā daļa un 529. panta pirmās daļas 3.1 punkts, kuri paredz, ka apelācijas sūdzību īpaši sarežģītās vai apjomīgās lietās var iesniegt ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns pirmās instances tiesas nolēmums.

Vispirms Satversmes tiesa konstatēja, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi cilvēktiesību jomā ietver apsūdzētā tiesības sastādīt un iesniegt apelācijas sūdzību savu pamattiesību aizstāvībai kriminālprocesā un ka apstrīdētās normas nosaka termiņu, kādā šādas tiesības izmantojamas. Satversmes tiesas ieskatā, procesuālo termiņu jēga ir nodrošināt kriminālprocesa tiesisku un efektīvu norisi un paļāvību uz to, ka krimināllietas risinājums vēlāk netiks pārskatīts.2 Vērtējot procesuālo termiņu atbilstību tiesībām uz taisnīgu tiesu, jāievēro nepieciešamība pabeigt kriminālprocesu saprātīgā termiņā, samērojot apsūdzētā tiesības uz pienācīgu laiku savas aizstāvības sagatavošanai ar citu kriminālprocesa dalībnieku – cietušā un aizskartā mantas īpašnieka – un sabiedrības interesi uz tiesisko stabilitāti.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Noilguma pārtraukums ar parāda atzīšanu
Valentija Liholaja
Viedoklis
Personiski, huligāniski vai kādi citi motīvi? (Post scriptum)
Egons Rusanovs
Viedoklis
Prokurora darbības leģitimācijas problemātika Latvijas mūsdienu kriminālprocesā
Edgars Zelderis
Viedoklis
Arhaisms prasības nodrošināšanas izpildē
Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz nepilnībām Civilprocesa likuma normatīvajā regulējumā attiecībā uz tiesas lēmumiem par prasības nodrošināšanu uz nekustamo īpašumu. Tiks izvērtētas esošās tiesību normas un izdarīti ...
1 komentāri
Artūrs Šuspāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Citas lietas no defektīvas lietas pirkuma nošķiršana
AUTORU KATALOGS