ŽURNĀLS Redaktora sleja

Par 14. Saeimas vēlēšanu tuvumu aizvien intensīvāk sāk atgādināt ne tikai kalendārs, bet arī mediju ikdienas ziņu lentes un norises katra paša informatīvajos burbuļos. Šonedēļ noslēdzas termiņš partiju un to apvienību kandidātu sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Likums noteic, ka šim sarakstam ir pievienojama arī visu tajā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes. Pārrēķinot ierastākās vienībās, tā ir nepilna lappuse "Jurista Vārdā". Nav pavisam maz, bet referāts, protams, nesanāk. Tādēļ jo īpaši svarīgi, kā šo apjomu iztērē.

Dažas reklāmas pagājušonedēļ pamudināja ieskatīties partiju priekšvēlēšanu programmās mazliet ātrāk, nekā tas bija plānots, lai pārliecinātos, ka konkrētajā video dzirdētais nav muļķīgs joks. Caurskatot CVK tīmekļvietnē pieejamās programmas, bija jāsecina, ka daži savas 4000 zīmes iztērējuši lietpratīgāk, bet daži turpina izkliegt skaļus saukļus. Ja pakavējas pie satura – ir tikai likumsakarīgi, ka priekšvēlēšanu programmās šoreiz liels akcents likts uz šā brīža aktualitātēm – kovidpandēmija, energoresursu krīze un to milzīgais sadārdzinājums, karš Ukrainā un tā rezonanse uz mūsu valsts iekšējo un ārējo drošību. Pāri šim visam ir gan jauni solījumi, gan tradicionāli konceptuāli priekšlikumi, kas pārmantojas no reizes uz reizi, tostarp ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu, Saeimas deputātu skaita samazināšana, vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem; referendumu rīkošanas procedūras atvieglojumi un vēlēšanu sistēmas maiņa; reformas izglītības un veselības aprūpes jomā, PVN likmes samazināšana noteiktām precēm; paaugstinātas pensijas un pabalsti; korupcijas, birokratizācijas un normu plūdu mazināšana.

Acīmredzot, lai uzmundrinātu sevi un vēlētājus, tiek solītas arī dažādas gluži neticamas lietas, tostarp kaut ko aizliegt, pārtraukt, izbeigt. Pieteiktas arī tiesībpolitiskas iniciatīvas, piemēram, deputātu personiskā kriminālatbildība par politiskiem lēmumiem, bet viena partija apņēmusies iestāties "par Satversmes preambulas atcelšanu, kas nosaka viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas Tautas interesēm".

Savukārt, ja pietuvojamies jautājumam par to, kas šajās programmās ir sacīts par tiesiskumu vispār un atsevišķi par tieslietu un iekšlietu jomu, jāatzīst, ka pie šī virziena savās 4000 zīmēs mazliet vairāk pakavējušies daži, bet lielākoties – tikai garāmejot. Tomēr – ko tad var tur izlasīt?¹ Piemēram, šo: izveidosim bezmaksas konsultāciju centru iedzīvotājiem par tiesvedības jautājumiem; izbeigsim Satversmes tiesas darbību, jo Satversmes tiesa savos spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma; par prioritāti tiesu darba uzlabošanai noteiksim saprātīgu termiņu ievērošanu lietu izskatīšanā; pārtrauksim izpildvaras ietekmi uz tiesu varu; izveidosim Tieslietu akadēmiju un jaunu tiesu, prokuratūras un drošības iestāžu līderu paaudzi (vēl viens politiskais spēks sola izveidot Drošības akadēmiju, bet cits – atjaunot modernu Policijas akadēmiju); izveidosim modernāko ekspertīžu centru Eiropā. Atsevišķās programmās solīts arī ievērojams algu paaugstinājums iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem, kā arī viņu darba efektivizācija, apstākļu un infrastruktūras modernizācija. Vieni sola algu pieaugumu arī Tieslietu ministrijas darbiniekiem, bet vēl kāds sekošot līdzi, lai šajā jomā nodarbinātie saņemtu tik, cik tiem pienāktos saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Vēl atrodama apņemšanās apvienot operatīvās darbības subjektus ar līdzīgām funkcijām; panākt tiesu neatkarību no politiskās iejaukšanās un veicināt ātrāku tiesvedības procesu; atjaunot nevainīguma prezumpcijas patieso jēgu; stiprināt neatkarīgu tiesu varu kā demokrātiskas valsts pamatu un dotas norādes uz to, ka "stiprā nācijā [..] ikviens var panākt taisnību neatkarīgā tiesā". Un principā tas arī viss.

Partiju programmās biežāk tiek piesaukta Satversme un izskan apņemšanās aizstāvēt kādas tiesības un brīvības, taču tāda vārdu salikuma kā "tiesiska valsts" tajās nebija vispār, bet "tiesiskums" kā kategorija kopumā ir minēts pāris reižu. Tad jau laiks rādīs, kā tas bijis domāts – šajā virzienā maz kas vairs darāms vai arī nākamo Saeimas sasaukumu tas maz interesē.