ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Septembris 2022 /Nr.36 (1250)

Valsts kompensācija cietušajam un tās nozīme kriminālprocesā
Mg. iur.
Dāvids Gurevičs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Šajā publikācijā autors piedāvā aplūkot valsts kompensācijas cietušajam ideju, kam un par ko šī kompensācija ir paredzēta un vai šim institūtam ir nozīme kriminālprocesa gala noregulējumā.

Ievads

Kriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) 22. pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Šī KPL norma konkretizē Latvijas Republikas Satversmes2 (turpmāk – Satversme) 92. panta trešajā teikumā ietverto principu, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, tai skaitā gadījumā, kad personai tiek nodarīts kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, pastāv valsts kompensācijas noziedzīgos nodarījumos cietušajiem institūts, ko jau kopš 2006. gada regulē likums "Par valsts kompensāciju cietušajiem"3 (turpmāk – Kompensācijas likums). Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk – JPA) dati liecina, ka valsts kompensācijas mehānisms Latvijā sekmīgi darbojas: 2021. gadā JPA pieņēmusi 615 lēmumus par valsts kompensācijas izmaksu, kopumā izmaksājot no valsts budžeta vairāk nekā 1 miljonu 200 tūkstošus eiro.4 Līdz ar to var secināt, ka iespēja saņemt valsts kompensāciju par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu kļuvusi par vienu no svarīgākajām cietušā tiesībām.

Tomēr rodas jautājums, vai šādu cietušā tiesību izmantošana kaut kādā mērā var ietekmēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas stāvokli kriminālprocesā un kopumā kriminālprocesa mērķi, t.i., panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu (KPL 1. pants). Latvijas Republikas Senāta (turpmāk – Senāts) un zemāku instanču tiesu praksē jautājums par valsts kompensācijas piedziņu no vainīgā un tiesas pienākumu samazināt piedzenamo kompensāciju netiek skatīts viendabīgi, kas liecina par neizpratni par valsts kompensācijas mērķi un lomu visā kriminālprocesa gaitā. Līdz ar to šajā publikācijā autors piedāvā aplūkot valsts kompensācijas cietušajam ideju, kam un par ko šī kompensācija ir paredzēta un vai šim institūtam ir nozīme kriminālprocesa gala noregulējumā.

 

Kas ir valsts kompensācija cietušajam

Kompensācijas likums tika pieņemts, lai pārņemtu Padomes Direktīvas 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem5 (turpmāk – Kompensācijas direktīva) prasības. Šā likuma mērķis, kā tas ir deklarēts 1. pantā, ir nodrošināt fiziskai personai, kura KPL noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Pamatojumu šā institūta nepieciešamībai var atrast Kompensācijas direktīvas preambulas 10. apsvērumā: "Noziegumos cietušie bieži nevar saņemt kompensāciju no likumpārkāpēja tādēļ, ka likumpārkāpējam nav līdzekļu, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu par zaudējumu segšanu, vai arī likumpārkāpēju nevar identificēt vai veikt kriminālvajāšanu pret to."

Dr. iur. Kristīne Dupate paudusi, ka valsts kompensācija cietušajam ir jāuzskata par daļu no vispārējā Eiropas Savienības kompensācijas principa. Tā kā Eiropas Savienība ir nospraudusi mērķi nodrošināt vienotu brīvības, drošības un taisnīguma telpu, tad noziedzīga nodarījuma pieļaušanas fakts pats par sevi liecina par dalībvalsts nespēju ievērot Eiropas Savienības pamatvērtības, līdz ar to personai no valsts pienākas atbilstīga kompensācija. Tāpēc šāda kompensācija savā ziņā ir viens no veidiem, kā tiek sasniegti Eiropas Savienības dibināšanas pamatlīgumos paredzētie mērķi.6

Kaut gan var piekrist šādam viedoklim, jāpatur prātā, ka ideja par valsts finansiālo atbalstu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem radusies krietni pirms Eiropas Savienības dibināšanas. Tādēļ īsumā jāaplūko vēsturiskais konteksts, kādā tapa Kompensācijas direktīva.

Pagājušā gadsimta 70.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Liene Eglāja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nesamaksāto nodokļu konfiskācija Latvijā un ārvalstīs
Izvairoties no nodokļu nomaksas, persona nesamaksā valstij nodokļus, tādējādi gūst ekonomisku labumu nesamaksāto nodokļu veidā. Panāktie nodokļu ietaupījumi jeb nesamaksātie nodokļi daudzās valstīs ir atzīti par noziedzīgi ...
Kitija Šķupele
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes 105. panta piemērošanas problēmaspekti nodokļu lietās
Jurista Vārds
Informācija
Piesakies žurnāla "Jurista Vārds" septiņpadsmitajam pētniecisko darbu konkursam!
Žurnāls "Jurista Vārds" mudina izaicināt sevi un pavērt jaunas iespējas, piedaloties studentu un jauno juristu pētniecisko darbu konkursā jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas. Ja jurista profesijā ir vēlme piederēt pie labākajiem, tad ...
Dina Gailīte
Notikums
Ar diskusiju atklāj "Konstitucionālo tiesību" izdevumu angļu valodā
31. augustā tiešsaistes formātā tika nosvinēta grāmatas "Konstitucionālās tiesības" tulkojuma angļu valodā iznākšana. Šim notikumam par godu uz neklātienes diskusiju par Satversmi tās simtgadē, ko visi interesenti varēja ...
Māris Ruķers
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Māris Ruķers
SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti četrpadsmit viņa raksti. Pirmā publikācija – 2002. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru ...
AUTORU KATALOGS