2022. gadā Latvija svin konstitūcijas, kurai latviešu valodā ir pašai savs nosaukums, proti – Satversme, simtgadi. Pirmkārt, pievērsīšos iemesliem, kāpēc mums ir pašiem savs konstitūcijas nosaukums.
1869. gadā šo vārdu darināja Atis Kronvalds, viena no nozīmīgākajām 19. gadsimta Latvijas personībām, kas iestājās par to, ka latviešiem var būt pašiem sava valoda un tātad vienota nācija. Toreiz latviešu zemes joprojām bija daļa no Krievijas impērijas, kurā vācbaltiešiem bija ievērojama autonomija zemes pārvaldībā. Latviešu zemnieki bija tikai nesen atbrīvoti no vācu muižnieku varas, proti, Latvijas teritorijas ziemeļos un rietumos brīvlaišana no dzimtbūšanas notika 19. gadsimta sākumā, savukārt austrumos – tikai 1861. gadā.1 A. Kronvalds bija valodnieks, skolotājs un aktīvists. Viņa devums bija jaunvārdu darināšana latviešu valodā; starp tiem bija arī vārds, lai apzīmētu konstitūciju. Vārda "satversme" sakne darināta no darbības vārda "tvert/satvert", un šis vārds konstitūcijas jēgu atspoguļo ar iespaidīgu precizitāti, jo konstitūcijas pamatmērķis ir tautas vienošanās – tā vieno cilvēkus ar kopīgām vērtībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes