ŽURNĀLS Tiesību politika

2007. gada 1. maijā Tieslietu ministrijā (turpmāk – TM), sadalot Administratīvo un krimināltiesību departamentu, izveidoja Krimināltiesību departamentu. Ideja par to, ka krimināltiesību politika ir jāveido atsevišķai struktūrvienībai, virmoja gaisā jau kādu laiku, jo iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) process (gan sagatavošanās, gan arī pēc iestāšanās ES), kā arī nacionālā nepieciešamība parādīja, ka krimināltiesību jautājumi ikdienas darbā kļūst arvien komplicētāki un plašāki, kas prasīja kvalitatīvu ekspertu piesaisti, laika resursus un sistēmisku pieeju. Bija skaidrs, ka krimināltiesību politikai ir nepieciešama nopietna un stratēģiska pieeja, ko nevarēja nodrošināt līdz 2007. gada 1. maijam esošā ministrijas struktūra.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999. gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums (turpmāk – KL), aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Ar KL pieņemšanu būtiskākās izmaiņas tika panāktas krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos (piemēram, smagu noziegumu uzskaitījums tika aizstāts ar vispārīgām smagu un sevišķi smagu noziegumu definīcijām; tīšam noziedzīgam nodarījumam tika izdalītas divas izdarīšanas formas, proti, ar tiešu un netiešu nodomu; atteikšanās no sevišķi bīstama recidīvista definējuma; atteikšanās no tādiem soda veidiem kā nometinājums, izsūtījums un sabiedriskais nopēlums; u.c.), kā arī tika pārskatīti Latvijas Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvi. Vienlaikus KL joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma, kuras primārais mērķis bija vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, neizvirzot tādus mērķus kā resocializācija un taisnīguma atjaunošana.

Arī kriminālprocesuālais regulējums ir būtiski pilnveidojies un attīstījies no padomju laika izpratnes uz mūsdienīgu kriminālprocesa regulējumu, par primāro mērķi izvirzot efektīvu, ātru un taisnīgu procesa regulējumu. Kā būtisks atskaites punkts primāri ir minams 2005. gada 1. oktobris, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL), aizstājot Latvijas Kriminālprocesa kodeksu. Tomēr ir jāatzīst, ka tas KPL, kāds tas bija 2005. gada 1. oktobrī, šodien vairs nav. Kopš tā pieņemšanas likums ir būtiski modificējies, atsakoties no tādiem institūtiem kā saīsinātais process, privātapsūdzība, ieviešot t.s. tīrās tiesu instances, pilnveidojot cietušā tiesību institūtu, attīstot starptautiskās sadarbības regulējumu, pilnveidojot un efektivizējot pirmstiesas un iztiesāšanas procesu.

Būtiski ir atzīmēt, ka ļoti liels reformu dzinējspēks ir bijis un arvien ir ES pieņemtie tiesību akti – gan iepriekš ietvarlēmumi, gan direktīvas, gan pēdējā laikā arī regulas. Nevar noliegt, ka ES ietekme nacionālā regulējuma attīstībā ir bijusi un ir ievērojama. Un diez vai šādas reformas pilnībā būtu iespējamas bez starptautiskās un Eiropas ietekmes. Ikdienas ciešā sadarbība ar jomas ekspertiem dažkārt liek secināt, ka domāšanas un attieksmes maiņa ir primārais, lai reformas būtu ne tikai likuma līmenī, bet sasniegtu ikvienu, kurš ikdienā strādā ar likumu piemērošanu.

TM Krimināltiesību departaments kopš tā izveidošanas 2007. gada 1. maijā ir nepārtraukti strādājis pie sodu sistēmas reformēšanas sadarbībā ar ekspertiem TM pastāvīgajā KL darba grupā un pastāvīgajā KPL darba grupā.

Šajā publikācijā vēlamies atzīmēt nozīmīgākās kriminālsodu un kriminālprocesa reformas, kas veiktas pēdējos 15 gados. Kopumā jāatzīst, ka 15 gadi nav ilgs laika posms, tomēr nevar noliegt, ka šajos gados ir notikusi strauja izaugsme un attīstība, kas turpinās arī šobrīd, piedāvājot arvien jaunus izaicinājumus un inovatīvus risinājumus.

TM Krimināltiesību departamenta pamatfunkcija ir kriminālsodu un kriminālprocesa politikas veidošana. Ikdienā šis uzdevums tiek veikts ļoti ciešā sadarbībā ar nozares ekspertiem gan akadēmiskā, gan praktiskā līmenī (pastāvīgajā KL darba grupā un pastāvīgajā KPL darba grupā). Vienlaikus ir jāatzīmē, ka kriminālsodu politikas attīstību būtiski ietekmē likumdevējs un politiskā dienaskārtība, kas ne vienmēr saskan ar TM stratēģijā izvirzītajiem kriminālsodu politikas mērķiem.

Ar šo pārskatu vēlamies atskatīties uz padarīto, kā arī ieskicēt nākotnes plānus. Tāpat vēlamies attīstīt diskusiju par to, vai viss padarītais ir sevi attaisnojis. Šobrīd būtiski ir diskutēt, vai kopumā uzbūvētie pamati ir pareizi, vai veiktās fundamentālās reformas ir bijušas pietiekamas. Tas, ka ikdienas uzlabojumi ir un būs nepieciešami, ir neapšaubāmi, jo attīstās tehnoloģijas, noziedzība transformējas, mainās ikdienas vajadzības. Neviens likums nav statisks, tas ir dzīvs organisms, kuram ir jāiet līdzi laikam.