2022. gada 3. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-43-01. Izvērtējot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma1 6. panta 2. punkta, kurā noteikts, ka personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav tiesīgas vēlēt domi, konstitucionalitāti, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.2 Ar šo spriedumu Satversmes tiesa turpināja lietā Nr. 2021-23-013 uzsākto ceļu pretī ieslodzījuma vietās mītošo personu aktīvo vietvaru vēlēšanu tiesību ievērošanai.
Tāpat Satversmes tiesa ar trekniem otas vēzieniem ir turpinājusi zīmēt ieslodzīto kā personu grupas, kura īpaši asi var izjust jebkuru tiesību aizskārumu,4 pamattiesību aizsardzības nepieciešamību un to ierobežošanas priekšnoteikumus, darbojoties kā vēstnesis šo personu cieņas un pamattiesību aizsardzībai kopumā.
I. Otrpus mūrim neielaistās aktīvās pašvaldību vēlēšanu tiesības
Likumā noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtējuma nepieciešamība nemanāmi mīņājusies tiesību sistēmas ēnas pusē gandrīz divdesmit gadus. Jau 2003. gada 5. martā Satversmes tiesa nolēmumā Nr. 2002-18-01 atzina par neatbilstošu Satversmei Saeimas vēlēšanu likuma5 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes