Reizi gadā nevalstiskā juristu organizācija "Pasaules tiesiskuma projekts" (World Justice Project) publicē ziņojumu "Likuma varas indekss". Aizvadītajā gadā publicētais apkopojums liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vērojama globālās situācijas pasliktināšanās.1
Ziņojums atšķiras no starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International publicētās korupcijas indeksa rezultātiem. "Likuma varas indekss" ir veidots pēc vienotas aptaujas par tiesiskumu dažādos aspektos.
Organizācijas "Pasaules tiesiskuma projekts" mērķis ir pilnveidot sabiedrības zināšanas par likuma varas jeb tiesiskuma fundamentālo nozīmi, stimulēt politiskas reformas un izstrādāt praktiskas, realizējamas programmas tiesiskuma nostiprināšanai.
Ziņojumā "Likuma varas indekss" (Rule of Law Index) norādīts, ka 85 jeb 61 % no 140 vērtētajām valstīm situācija ir pasliktinājusies, kamēr tā uzlabojusies tikai 52 valstīs, tostarp arī Latvijā. Pirmās četras vietas indeksā ieņem Skandināvijas valstis: Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Tām seko Nīderlande, Vācija, Jaunzēlande, Luksemburga un Igaunija. Pirmo desmitnieku noslēdz Īrija. Latvija ierindojusies 24. vietā, taču tās indekss, kas tiek mērīts no 0 līdz 1, nedaudz kāpis, pieaugot no 0,71 līdz 0,72. Salīdzinājumam pirmajā vietā esošās Dānijas indekss ir 0,90. Tikmēr Igaunija pakāpusies no 11. vietas līdz 9. vietai, apsteidzot Īriju un Austriju, bet tās indekss kāpis no 0,81 uz 0,82. Trešā no Baltijas valstīm – Lietuva – saglabājusi 18. vietu, bet tās indekss pieaudzis no 0,75 līdz 0,76. Pēdējā vietā no vērtētajām valstīm atrodas Venecuēla ar indeksu 0,26. Nedaudz labāka situācija ir Kambodžā, Afganistānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Savukārt tādas pasaules lielvaras kā ASV un Ķīna attiecīgi ierindojušās 16. un 95. vietā. Tikmēr Krievija atrodas 107. vietā ar indeksu 0,45.
Nosakot indeksu, ziņojumā tiek vērtēts stāvoklis astoņās sabiedriskajās jomās – valdības varas ierobežojumi, korupcija, valdības atvērtība, pamattiesības, kārtība un drošība, noteikumu ievērošana, civiltiesību un krimināltiesību sistēma. Tiek izvērtēti arī 44 papildfaktori, piemēram, darba tiesības un pienācīgs tiesiskais process. Situāciju visvairāk ietekmējuši trīs faktori: valdības varas kontrole mazinājusies 58 % valstu, civiltiesiskās sistēmas efektivitāte sarukusi 61 % valstu, bet pamattiesību ievērošana mazinājusies 66 % valstu.
Kopš 2015. gada visvairāk cietusi ir pamattiesību ievērošana, un šajā jomā situācija pasliktinājusies 76 % valstu. Vienīgā joma, kurā situācija pasaules mērogā ir uzlabojusies, ir noteikumu ievērošana. Šai ziņā uzlabojumi konstatēti 59 % valstu.
Likuma vara rada kārtību un garantē sabiedrībā noteiktas attiecības, aizsargājot, piemēram, vājākos sabiedrības pārstāvjus. Likuma varas mērķis ir nodrošināt vienlīdzību, stabilitāti, cilvēka pamattiesības, vides aizsardzību, kā arī samazināt korupcijas un vardarbīgu konfliktu līmeni. Likuma vara un tās pilnveidošana ir vērsta uz to, lai panāktu augstāku labumu.
Likuma vara un tiesiskums ir ļoti nozīmīgs faktors uzņēmējdarbībā. Valstīs, kur likuma vara ir vāja, uzņēmumiem ir grūtāk pastāvēt un aizstāvēt savas likumā noteiktās tiesības. Valstīs, kur likuma vara netiek stingri ievērota, izaugsme ir vāja un ieguldījumu process ir sarežģīts.
Pasaules tiesiskuma projekts ir neatkarīga organizācija, kas darbojas, lai nostiprinātu likuma varu visā pasaulē. Organizācija dibināta 2006. gadā pēc Amerikas advokātu asociācijas ierosinājuma.2