ŽURNĀLS Numura tēma

6. Jūnijs 2023 /Nr.23 (1289)

Kā uzlabot kriminālprocesa norisi

Sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem tematisko numuru par lietas iztiesāšanas veida izvēli kriminālprocesā. Tiks apskatīta lietas izskatīšana mutvārdu un rakstveida procesā. Publikācijās tiek diskutēts, kā uzlabot un vienkāršot lietas izskatīšanu kriminālprocesā kopumā.

Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Nora Zvejniece un Sindija Zemīte rakstā uzsver, ka tiesības uz taisnīgu tiesu paredz arī tiesības uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Lietas izskatīšana mutvārdu procesā (tiesas sēdē), no vienas puses, ir saistīta ar personas tiesībām būt klāt tiesas sēdē un personīgi izteikties par lietas apstākļiem, no otras puses – ar prasību izskatīt lietas atklāti. Autores secina, ka Kriminālprocesa likuma 559. panta ceturtajā daļā paredzētie gadījumi, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā, neparedz, ka šādā veidā varētu tikt pieņemts tiesas nolēmums, ar kuru apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu (attaisnojoša sprieduma gadījumā vai gadījumā, kad prokurors apšauba pirmās instances tiesas atzinumu par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju) vai viņam tiek noteikts bargāks sods. Turklāt izskatīšanas iespēja rakstveida procesā ir pakārtota nosacījumam, ka ir pietiekami ar lietā esošajiem materiāliem.

Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Oskars Kulmanis publikācijā secina, ka taisnīgs un publisks process sevī ietver lietas dalībnieku tiesības vērst tiesas uzmanību uz lietā tieši pārbaudāmiem pierādījumiem, par ko tiesa lemj sabiedrībai atklāti redzama procesa ietvaros, kas tādējādi stiprina tiesas uzticamību. Viņš uzskata, ka publiskuma nosacījums ir viens no līdzekļiem, kas nodrošina uzticību tiesām. Autors rakstā aplūko Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi par taisnīgu procesu saistībā ar lietas iztiesāšanas veidu, tostarp aptverot tādus taisnīga procesa elementus kā lietas publiska izskatīšana, pierādījumu tieša pārbaude un aizstāvības tiesību efektīva izmantošana.

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe uzsver, ka rakstveida procesa attīstība sākās ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", vēlākos gados to paplašinot un attīstot. Pašlaik Kriminālprocesa likums nosaka vairākas situācijas, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā, vienlaikus nosakot prokuroram, aizstāvim un personai, kuras intereses izskatāmā sūdzība vai protests aizskar, tiesības iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Autore uzskata, ka izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas vērsti uz rakstveida procesa attīstību kriminālprocesā, vienkāršos kriminālprocesa norisi, taupīs kriminālprocesā iesaistīto personu resursus, kā arī veicinās kriminālprocesa noslēgšanu saprātīgā termiņā, ļaujot ātrāk panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Zvērināts advokāts Egons Rusanovs uzskata, ka likumdevējam ir jāsāk domāt un jārisina jautājums par sacīkstes principa iedzīvināšanu pirmstiesas kriminālprocesā. Rakstā viņš piebilst, ka būtu maldīgi pieņemt, ka tiesa vai procesuālais oponents izlasīs dažādus apcerējumus, iedziļināsies to būtībā un mēģinās tos atspēkot. Autors uzskata, ka Latvijas kriminālprocesa pilnveides praktiskajā dimensijā lielākais trūkums slēpjas apstāklī, ka visas garantijas, ieviešot plašākas rakstveida procesa izvēles iespējas kriminālprocesā ar vai bez objektīvās izmeklēšanas principa nostiprināšanas, nepārprotami tiks aizmirstas. Savukārt jebkādi apgalvojumi, ka teorētisko zināšanu plašāka apguve ļaus no tamlīdzīgiem intelektuāli praktiskiem maldiem izvairīties, neiztur jebkādu kritiku, jo jau pašlaik likumdevējs kriminālprocesuālajā noregulējumā ir nostiprinājis pirmstiesas kriminālprocesa rezultātu faktisku juridisku legalizēšanu jeb prejudicialitātes piešķiršanu. Viņš piebilst, ka nepieciešama fundamentāla un zinātniski pamatota Kriminālprocesa likuma revīzija.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja publikācijā analizē mutvārdu un rakstveida procesa priekšrocības un trūkumus. Mutvārdu un rakstveida procesam katram ir savas priekšrocības un trūkumi. Neviens no tiem nav ideāls. Piemēram, atkarībā no konkrētās situācijas mutvārdu process var gan veicināt lietā būtisku apstākļu noskaidrošanu un atbilstošu to novērtēšanu, gan otrādi – to traucēt. Rakstveida procesa priekšrocība ir lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana. Rakstveida process ir piemērots arī tiem apsūdzētajiem, kas vēlas izvairīties no neērtībām, ko rada publisks tiesas process. Autors uzskata, ka kriminālprocesa uzlabošana un vienkāršošana jau ilgstoši ir Latvijas tiesību politikas viens no centrālajiem jautājumiem. Šīs tendences ir veicinājuši dažādi faktori. Viens no tiem ir apsūdzēto un viņu aizstāvju tiesību negodprātīga izmantošana, dažādiem paņēmieniem novilcinot kriminālprocesa virzību.

Domājams, ka Senāta Krimināllietu departamenta pārstāvju, Tieslietu ministrijas krimināltiesību politikas veidotājas, zvērināta advokāta un virsprokurora publikācijas veicinās diskusiju, kā uzlabot, vienkāršot un panākt procesa noslēgšanu saprātīgā termiņā un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Jurista Vārds Kā uzlabot kriminālprocesa norisi. Jurista Vārds, 06.06.2023., Nr. 23 (1289), 7.lpp.
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Nora Zvejniece, Sindija Zemīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz taisnīgu tiesu un procesa veida izvēle
Autores rakstā apskatīs mutvārdu procesa kā tiesību uz taisnīgu tiesu būtisku elementu, kā arī iespēju tiesai izskatīt krimināllietu rakstveida procesā, jo īpaši kontekstā ar Covid-19 pandēmijas ietvaros akceptēto iespēju plašāk ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Mutvārdu un rakstveida procesa priekšrocības un trūkumi
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Rakstveida procesa iespējas kriminālprocesā
Indra Aizupe
Skaidrojumi. Viedokļi
Nākotnes iniciatīvas rakstveida procesa attīstībai kriminālprocesā
Pirmie soļi rakstveida procesa attīstībai sākās ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", vēlākos gados to paplašinot un attīstot. Pašlaik Kriminālprocesa likums nosaka septiņas situācijas, kad lietu var ...
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Rakstiskuma elementi kriminālprocesa konstitucionalitātes dimensijā
Atsaucoties uz aicinājumu sagatavot publikāciju, kas veltīta jautājumiem par lietas iztiesāšanas veida izvēli kriminālprocesā, ar to saprotot iespējamo mutvārdu vai hipotētisku rakstveida modalitāšu izraudzīšanos, autoram sākotnēji ...
AUTORU KATALOGS