Pašvaldība daudzējādā ziņā ir unikāla sistēma. To nevar pielīdzināt uzņēmumiem un citiem organizāciju tipiem. Īpaši ir tas, ka ir divas vadības sistēmas – viena politiķiem un otra darbiniekiem, bet abām jāstrādā kopīga mērķa sasniegšanai. Mērķis ir ļoti vienkāršs un reizē arī sarežģīts – darīt darbus tā, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā cilvēkiem gribētos dzīvot un strādāt, braukt uz šo teritoriju ciemos. Lomu sadalei starp politiķiem un darbiniekiem jābūt skaidri saprotamai, lai virzība uz politisko mērķi un administratīvā vadība ietu vienā virzienā, sadarbotos "kā cimds ar roku". Diemžēl jaunā Pašvaldību likuma regulējums attiecībā uz izpilddirektoriem nav pilnīgs.
Principā atbildības sadalījumu pašvaldības nolikumā var izteikt šādi:
Zīmējumā redzams, ka abas daļas nevar nošķirt pilnībā – paliek lielāka vai mazāka saskarsmes (pārklāšanās) zona. Tomēr pieredze liecina – jo precīzāk definēta katras puses loma un atbildības sfēras, jo mazāk vietas konfliktiem, mazāk pārsteigumu pēc vēlēšanām.
Ir labi, ja pašvaldībā definē vērtības un sasniedzamos mērķus, nosaka skaidrus uzdevumus, ko ik pa laikam (piemēram, pašvaldības attīstības programmā vai konkrētam vēlēšanas periodam) pārskata un precizē. Pašvaldības organizatoriskā struktūra jāveido tā, lai nodrošinātu šo mērķu un visu funkciju un politisko iniciatīvu efektīvu izpildi. Politikas izstrādes funkcijas (lēmējvaras) iespēju robežās jānodala no politikas ieviešanas (izpildvaras) vai, vienkārši sakot, politiķi domā par attīstību, par rītdienu, bet izpildvara realizē skaidri definētus uzdevumus, kā politiķu programmas izpildīt, jo vēlētāji savu izvēli izdara, cerot, ka solītais tiks īstenots.
Un tieši izpilddirektors ir pašvaldības domes un priekšsēdētāja tuvākais un uzticamākais partneris, kas palīdz darbu smagumu un rūpes dalīt uz pusēm. Viņa vadībā politiķu sapņi un ieceres pārvēršas īstenībā. Deputāti pieņem lēmumus par to, kā attīstīties pašvaldībai un kā dzīvot ikdienā, bet lēmumu īstenotāji ir izpildvara. No izpilddirektoru kompetences un spējām lielā mērā atkarīgs tas, kā dzīvojam katrā teritorijā.
Apliecināt, ka politiķu un izpilddirektoru attiecības visās pašvaldībās ir sasniegušas "cimda un rokas" saderību, viennozīmīgi nevar. Pat tad, ja atklātu nesaskaņu un pretstāves ikdienā nav, vietām pirmajai personai labpatīk izpilddirektoram atvēlēt vien "ēnas" vai "peramā zēna" lomu.
Uz izpilddirektoriem attiecināmais tiesiskais regulējums
Domes darba organizāciju nosaka pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar Pašvaldību likumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes