2024. gadā Latvija atzīmēs 20 gadus kopš iestāšanas Eiropas Savienībā (ES). Tas bija nozīmīgākais solis Latvijas modernajā vēsturē ceļā uz demokrātijas nostiprināšanu un ekonomisko attīstību. Šo divdesmit gadu laikā arī ES ir piedzīvojusi būtiskas konstitucionālās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas. 2007. gadā noslēgtais Lisabonas līgums ir iezīmējis jaunu ēru ar paplašinātām kompetencēm ārlietu un tieslietu jomās, padziļinātu vienotā tirgus integrāciju un pamattiesību kataloga ieviešanu, kā arī institucionālām pārmaiņām. Šobrīd notiek diskusijas par Eiropas nākotni. Vienlaikus visā ES pastāvēšanas vēsturē viens faktors palicis nemainīgs – Eiropas Savienības Tiesas (EST) loma tiesiskuma nodrošināšanā. Un viena no svarīgākajām EST funkcijām, kam nav analoga citur pasaulē, ir prejudiciālie nolēmumi. Šis unikālais mehānisms ir būtisks konstitucionāls garants ES tiesību vienveidīgai interpretācijai, ņemot vērā, ka pamatdarbs ES tiesību piemērošanā notiek nacionālajā līmenī. Līdz ar to nevar par zemu novērtēt tā nozīmi. 2022. gada EST statistika rāda, ka no kopā saņemtajām 846 lietām 546 bija prejudiciāli jautājumi.1 Arī Latvijas visu līmeņu tiesas ir bijušas aktīvas,2 tai skaitā nodrošinot EST iespēju spert soli tālāk savas judikatūras attīstībā.3 Tomēr jautājums paliek – vai kopējais lietu skaits liecina par pietiekamu Latvijas tiesu aktivitāti ES tiesību "interpretējamo" jautājumu identificēšanā? Man personīgi pietrūkst šādu debašu Latvijas juridiskajā telpā, kas vairāk koncentrējas uz esošās judikatūras analīzi. Līdz ar to es biju priecīga atbalstīt raksta autores izpēti par vienu konkrētu lietu, kas iezīmēja vairākus svarīgus jautājumus. Uzskatu, ka šāda veida raksti un referāti būtu ļoti svarīgi labākai izpratnei par ES un nacionālo tiesību mijiedarbību. Noslēgumā vēlos atgādināt, ka šodien EST sastāv no divām tiesu instancēm – ES Vispārējā tiesas un Eiropas Savienības Tiesas. Un tieši šobrīd notiek aktīvas diskusijas par daļēju kompetenču pārdali starp šīm divām instancēm, nododot ES Vispārējai tiesai kompetenci skatīt prejudiciālus jautājumus atsevišķās jomās.4 Šīs reformas mērķis ir nodrošināt ātrāku un kvalitatīvāku dialogu starp nacionālajām tiesām un EST. Patīkamu lasīšanu! 1 Skat.: https://curia.europa.eu/jcms/jcms/Jo2_7032/lv/ 2 Skat.: https://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2023-03/stats_cour_2022_lv.pdf, 5. |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes