ŽURNĀLS Redaktora sleja

Tiesībsarga institūcija Latvijas tiesiskajā sistēmā jau tā ir iesakņojusies, ka šķiet – tāda ir bijusi vienmēr, lai gan pirmo tiesībsargu Romānu Apsīti Saeima ievēlēja tikai 2007. gada 1. martā. Savukārt salīdzinoši nesen – 2022. gada 1. martā Latvijā darbu ir sācis vēl viens pilnīgi jauns ombuds, par kuru publiskajā telpā pagaidām vēl maz diskutē. Tas ir Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds, un kā pirmajai šie pienākumi tika uzticēti Dr. sc. soc. Andai Rožukalnei. Viņas dzīves gājuma apraksts uzrāda arī maģistra grādu tiesību zinātnē.

Latvijas sabiedrisko mediju ombuda tiesiskais ietvars ir noteikts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Tur, piemēram, paredzēts, ka ombuds pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz dažādus atzinumus, darbojas kā samierinātājs strīdos, veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību, sniedz sabiedriskajiem medijiem konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, u.c. Kā ar šiem pienākumiem ir sekmējies darbības pirmajā gadā, izsmeļoši var uzzināt jaunā ombuda ziņojumā par 2022.–2023. gadu. Tas atspoguļo, ka darāmā netrūkst, bet šoreiz nedaudz gribas pakavēties pie viena no aspektiem – iesniegumiem par sabiedrisko mediju un žurnālistu darbu.

To, ka mediji un žurnālisti sabiedrībā tiek plaši apspriesti, ir grūti nepamanīt, jo īpaši tādos brīžos, kad tiek lemti valstiski nozīmīgi un lielai sabiedrības daļai aktuāli jautājumi. Visaktīvākā domapmaiņa par to, protams, notiek tīmeklī. Pētot pret medijiem vērstos izteikumus tviterī, ombude Anda Rožukalne un raksta līdzautore Līga Ozoliņa secina,¹ ka tā ir gluži vai sacensība par to, kurš savos izteikumos būs asprātīgāks un riebīgāks. Pētījumā secināts, ka par sabiedriskajiem medijiem, medijiem kopumā un žurnālistiem runā vai nu sliktu, vai nemaz. Visā apjomīgajā datu masīvā, kas tika pētīts, konstatēti pavisam nedaudz pozitīvu vai neitrāli vērtējamu ierakstu, turklāt daļu no tiem veidojuši pašu mediju profili un to darbinieki. Turpretim atslēgvārdu – sabiedriskie mediji, mediji un žurnālisti – pieminējums izteikti negatīvā vai sarkastiskā kontekstā bijis masveidīgs. Šie vēstījumi attiecināti uz žurnālistu neprofesionalitāti, mediju neatkarības apšaubīšanu un noniecināšanu, angažētību, kremļa propagandas izplatīšanu, individuālo birku piekabināšanu, moralizēšanu caur izsmiešanu un žurnālistu vārdu padarīšana par lamuvārdiem, u.c. Noteikti ne masveidā un ne ļoti bieži, tomēr arī "Jurista Vārda" redakcijai ir bijuši adresēti šādi publiski vēstījumi.

Nav nekādu šaubu, ka arī mediji kopumā un žurnālisti individuāli savas profesionālās darbības kontekstā ir vērtējami un pakļaujami kritikai. Tomēr, ņemot vērā profesionālas žurnālistikas un jo īpaši sabiedrisko mediju nozīmīgo lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, arī šeit būtu jānošķir viedokļi un argumentēta kritika no prastas zākāšanās. Tādēļ, "lai dotu iespēju sabiedrībai izteikt savas domas par sabiedrisko mediju darbu un veicinātu to darbības atbildīgumu, viens no galvenajiem ombuda pienākumiem ir iesniegumu izskatīšana," norādīts ombuda pirmajā gada ziņojumā, sniedzot arī detalizētāku pārskatu par šiem iesniegumiem.

Pārskata periodā, izvērtējot 21 ombudam adresētu iesniegumu, ir konstatēti 9 profesionālās ētikas pārkāpumi, 12 gadījumos pārkāpumi nav konstatēti. Lielāko daļu iesniegumu sabiedrisko mediju ombudam ir sarūpējušas privātpersonas un politiķi. Kontekstā ar saņemtajiem iesniegumiem un sniegtajiem atzinumiem ombuds secina, ka sabiedrisko mediju saturā, arī gadījumos, kad profesionālās ētikas pārkāpums ir atzīts, lielākoties bijuši nelieli pārkāpumi, kas saistīti ar pareizrakstību, virsrakstu un pieteikumu precizitāti, avotu citātu vai to piederības precīzu apzīmēšanu, avotu izvēles pamatotību. Konstatēti arī daži rupji pārkāpumi, piemēram, viltus ziņas publicēšana saistībā ar nepatiesu informāciju par personas nāvi vai nepietiekami kritiski novērtēts informācijas avots, radot vienpusīgu saturu. Pēc ombuda paustā, pārskata periodā nav atzīts kāda likuma pārkāpums.

Prakse rādīs, cik bieži šis instruments tiks izmantots turpmāk, un, ja ir pamats, to arī vajag darīt. Svarīgi, ka ir radīta šāda jēgpilna alternatīva sabiedrisko mediju un to žurnālistu darba kompetentam izvērtējumam iepretim prastām lamām un neargumentētai kritikai tīmeklī.