ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Oktobris 2023 /Nr.41 (1307)

Kā Latviju ietekmē ES pievienošanās Stambulas konvencijai
1 komentāri

Ievads

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) ir viens no diviem starptautiskiem līgumiem, kurus parakstījusi un ratificējusi Eiropas Savienība (turpmāk – ES). Pirmais bija Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – UNCRPD).1 Saistībā ar Stambulas konvenciju Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) jau 2021. gada 6. oktobra atzinumā cita starpā uzsvēra, ka ES var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu ES dalībvalstu piekrišanas, līdz ar to Stambulas konvencijas ratificēšana ES personā nav negaidīts pārsteigums. Vienlaikus Stambulas konvencijas ratificēšana ES personā raisa plašas diskusijas saistībā ar to, kāda būs Stambulas konvencijas ietekme tajās ES dalībvalstīs, kas attiecīgo konvenciju nav ratificējušas. Tādēļ šī raksta ietvaros autore centīsies sniegt atbildi uz konkrēto jautājumu, norādot uz pastāvošām ES un ES dalībvalstu kompetencēm un to nošķiršanu, vienlaikus pievēršoties Stambulas konvencijai kā starptautiskam līgumam un no tā izrietošiem nosacījumiem. Papildus autore vērš uzmanību, ka ārpus konkrētā raksta tiek atstāta diskusija par Stambulas konvencijas saturu, ņemot vērā, ka šobrīd aktuālais jautājums saistīts tieši ar to, ko Latvijai nozīmē Stambulas konvencijas ratificēšana ES personā un kā šī ratificēšana izpaudīsies praktiski.

 

Stambulas konvencija: starptautisks līgums un no tā izrietošais

Stambulas konvencijas kontekstā būtiski norādīt uz Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk – Vīnes konvencija). Kā izriet no Vīnes konvencijas 6. panta, katrai valstij piemīt tiesībspēja slēgt līgumus. Vienlaikus Vīnes konvencijas 11. pantā noteikts, ka valsts piekrišana līguma saistošam raksturam var būt izteikta ar parakstīšanu, līgumu sastādošu dokumentu apmaiņu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, vai jebkādā citā veidā, par kuru ir vienošanās. Tālāk Vīnes konvencijas 12.–15. pantā skaidroti minētie piekrišanas veidi. Latvijas gadījumā tā ir tikai šīs konvencijas parakstīšana, nevis minētās konvencijas ratificēšana.2 Kā izriet no Vīnes konvencijas 18. panta, valstij ir pienākums atturēties no rīcības, kas ir vērsta pret līguma objektu un mērķi, ja valsts ir parakstījusi līgumu. Satversmes tiesas spriedumā skaidrots: "Vīnes konvencijas 18. panta būtība ir kalpot par garantiju tam, lai līguma ratifikācija nekļūtu bezjēdzīga, piemēram, gadījumā, ja līguma objekts vairs nepastāvētu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
860
10. Oktobris 2023 / 07:49
1
ATBILDĒT
Paldies par rakstu! Šķiet, ka arguments par dalībvalstu "atšķirīgo izpratni" par konvenciju (un izteiktajām atrunām/deklarācijām) kontekstā ar minējumu par ES iespējamo ietiekšanos dalībvalstu kompetencē, būtu pilnīgāks, ja ietvertu analīzi par to, vai dalībvalstu izteiktās atrunas, kuras ir tiesiskas un pieļautas konvencijas 78.pantā, skar tādas konvencijas normas, kuras pēc būtības ietilpst dalībvalstu kompetencē un uz kurām patiešām attiecas arī Eiropas Padomes lēmumi par pievienošanos konvencijai. Autore gan norāda, ka par konvencijas saturó neanalizēs, taču bez tā grūti par šo tēmu runāt.
visi numura raksti
Karri Ginters (Carri Ginter), Pireta Šasmina (Piret Schasmin)
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības direktīvu izpratne un iedarbība
Jurista Vārds
Viedoklis
Par Augstākās tiesas zemāko standartu
2023. gada 3. oktobrī portālā Delfi.lv tika publicēts Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes raksts "Dace Helmane: Augstākās tiesas zemākais standarts",1 kurā autore no sava profesionālā skatpunkta ...
Dina Gailīte
Viedoklis
Vēlreiz par to pašu: tiesu varas kritikas nepieciešamība un robežas
Šī ir žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas replika par portālā Delfi.lv 3. oktobrī ievietoto Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes publikāciju "Augstākās tiesas zemākais standarts", kur autore asi ...
Aigars Strupišs
Viedoklis
Korporatīvismam nav vietas mūsdienu Latvijas tiesās
Uldis Krastiņš
Redaktora sleja
Eiropas Savienības tiesības – ne(līdz galam)identificēts normatīvs objekts
AUTORU KATALOGS