Ikviens lasītājs dzīvē ir saskāries ar tēzi, ka Latvijā pastāv liela ēnu ekonomika. Tā diemžēl ir taisnība – saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā" rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2022. gadā bija 26,5 % no IKP (2021. gadā – 26,6 %).1 Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir "aplokšņu algas", kas veido 46,7 % no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 29,0 % un 24,3 %.2 Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors, kas nereti parādniekam liek izvēlēties saņemt aplokšņu algu, lai neveidotos lielāki oficiālie ienākumi, no kuriem varētu ieturēt summu piedzenamā parāda dzēšanai, vai arī veikt norēķinus caur platformu "Revolut", kas apgrūtina zvērinātu tiesu izpildītāju iespējas apķīlāt līdzekļus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes