Šī gada nogalē "Jurista Vārds" svin 20 gadus, kopš tas no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikuma kļuva par patstāvīgu juridisku preses izdevumu: 2003. gada 23. decembrī iznāca pirmais žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Gandrīz tajos pašos decembra datumos, tikai 123 gadus pirms "Jurista Vārda", 1880. gada 24. decembrī pie lasītājiem devās pats pirmais juridiskais preses izdevums latviešu valodā – Māteru Jura dibinātais laikraksts "Tiesu Vēstnesis".
Kaut arī šim izdevumam nebija garš mūžs un tā izdevējs un redaktors pats nebija akadēmiski skolots jurists, "Tiesu Vēstnesis" ir unikāla parādība latviešu juridiskās kultūras vēsturē un apliecinājums tam, cik ļoti nepieciešama bija tiesiskā pašapziņa un juridiskās zināšanas latviešiem, kas 19. gadsimta otrajā pusē aizvien aktīvāk pirka zemi, iesaistījās saimnieciskajā apritē, pašvaldību darbā un sabiedriski politiskajās aktivitātēs.
Savukārt Māteru Jura personība spilgti pierāda, ka "idejām apsēsts" cilvēks var veiksmīgi tikt galā ar šķietami nepaveicamām lietām. Piemēram: Māters latviski tulkoja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges veidotos Baltijas civillikumus – neskatoties uz to, ka pats Māters bija mācījies tikai pagastskolā, un neņemot vērā arī to, ka latviešu valodā tobrīd vēl nebija nekādas civiltiesību terminoloģijas.
Šis raksts ir veltījums "pirmā latviešu jurista" Māteru Jura un viņa veidotā laikraksta "Tiesu Vēstnesis" piemiņai.
Ir pagājuši gandrīz 140 gadi, kopš noslēdzās pirmā latviešu juridiskā preses izdevuma – laikraksta "Tiesu Vēstnesis" (1880–1884) – mūžs. Fakts, ka tā paša 19. gadsimta nogalē, kura pirmajās desmitgadēs Vidzemes un Kurzemes zemnieki tikai atbrīvojās no dzimtbūšanas (nemaz nerunājot par Latgali, kur tas notika tikai 19. gadsimta otrajā pusē) un latvieši pirmo reizi iepazina drukāto presi, atradās kāds, kurš uzdrošinājās latviešu valodā izdot specifiski juridiskiem jautājumiem veltītu laikrakstu, turklāt šim laikrakstam bija arī plašs lasītāju loks, neapšaubāmi ir unikāls. Tikpat unikāls, pat leģendām apvīts bija pats Māteru Juris (1845–1885) – laikraksta "Tiesu Vēstnesis" daudzpusīgais izdevējs, saukts arī par pirmo latviešu juristu1 (kaut arī, iespējams, nebija pabeidzis pat pagasta skolu) un uzskatīts par labāko sava laikmeta latviešu žurnālistu.2
Par Māteru Jura dzīvi vēsturnieki saka, ka "viscaur te ir spēcīga cīkstēšanās, nekur pasīvas vērošanas", un "pati biogrāfija viņam kā notikumu bagāts romāns". Māteru Juris esot bijis "latviešu aristokrāts un demokrāts reizē" un latviešu pirmās nacionālās atmodas politisko cīņu un kaislību laikmetā sludinājis pragmatiska "kompromisa ideju" – kā vienīgo pareizo ceļu latviešiem iesakot "mieru, neaprobežotu padevību un uzticību valdībai, paļaušanos muižniecības labākās daļas vadībai, kamēr būs izveidojusies pašu latviešu labiešu kārta – materiālā un kulturālā ziņā".3
Māteru Jura neilgā mūža laikā paveiktais praktiskais darbs latviešu tiesiskās situācijas un tiesiskās apziņas uzlabošanā nav izprotams bez ielūkošanās viņa paša biogrāfijā, kā arī bez plašāka konteksta par tā brīža norisēm Krievijas impērijas Rietumu daļā, kur latviešu zemes, atrodoties dubultas – vācbaltu un krievu – kolonizācijas situācijā, tobrīd ietilpa kā t.s. Baltijas guberņas (Latgale vēstures gaitā bija no Vidzemes un Kurzemes administratīvi nošķirta Vitebskas guberņas sastāvā).
Tādēļ raksta sākumā tiks iezīmēta politiskā un tiesiskā situācija Vidzemē un Kurzemē 19. gadsimtā, tai skaitā latviešu tiesiskā situācija šajos novados, pēc tam tiks sniegts ieskats Māteru Jura dzīves gājumā, bet noslēgumā aplūkots viņa ieguldījums latviešu juridiskās literatūras, periodikas, juridisko tekstu tulkojumu un latviešu juridiskās valodas tapšanā.
No "objekta" par "subjektu" – latviešu tiesiskā stāvokļa straujo pārmaiņu laikmets
19. gadsimts Krievijas impērijā un tās Baltijas provincēs, ar zināmu laika nobīdi, piesardzību un izņēmumiem sekojot Rietumeiropas paraugam, tomēr ir lielo pārmaiņu laiks: notiek transformācija no vēlīnā feodālisma uz kapitālismu jeb no tradicionāli agrārās kārtu sabiedrības uz moderno industriālo sabiedrību.4 Tiek atcelta dzimtbūšana, mīkstinās kārtu sabiedrības stingrie "rāmji" (piemēram, zemniekam līdzās personiskajai brīvībai rodas iespēja pirkt zemi vai kļūt par pilsētas iedzīvotāju), izvēršas industrializācija, tiek būvēti dzelzceļi un fabrikas, strauji pieaug pilsētu iedzīvotāju skaits, lauksaimniecībā ienāk intensīvas saimniekošanas metodes, utt.
Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā 19. gadsimtā līdz ar preses izplatību sākas jauns informācijas laikmets, tai skaitā tiek izdots aizvien lielāks skaits laikrakstu latviešu valodā. Prese rada apstākļus plašai un ātrai informācijas apritei sabiedrībā.
Industriālā revolūcija veicina jaunu sabiedrisko uzskatu un politisko strāvojumu rašanos. 19. gadsimts ir laiks, kad aktīvi attīstās nacionālisms – latviešu kulturālā un politiskā pašapzināšanās (nacionālā Atmoda) ir daļa no šī daudzās tautās noritošā procesa, kas aizvien vairāk satricina "tautu cietumus"5 jeb daudznacionālās impērijas, tai skaitā Krievijas impēriju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes