Latvijas valsts tapšanas vēsturē jurista, ekonomista un politiķa Kārļa Puriņa vārds ierakstās daudzu institūciju pamatu licēju zelta fondā – viņš bija Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, pirmais Latvijas finanšu ministrs, Latvijas Augstskolas (Latvijas Universitātes) organizācijas padomes loceklis un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pagaidu dekāns. Vēl viens nozīmīgs viņa darba posms ir senatora amats Latvijas Senāta Administratīvajā departamentā. Senātā viņš ienāca ar daudzpusīgu izglītību un ļoti bagātu dzīves pieredzi, ar lielu autoritāti kā labākais nodokļu jautājumu pārzinātājs, un var droši teikt – viņš ir viens no spēcīgākajiem administratīvās justīcijas pamatu licējiem Latvijā. Tādēļ šajā administratīvajām tiesībām veltītajā "Jurista Vārda" numurā ir vieta arī stāstam par Kārli Puriņu.
Lauku saimnieka dēla izglītības ceļš
Kārlis Puriņš (arī Kārlis Aleksandrs Pūriņš) dzimis 1883. gada 5. oktobrī Valkas apriņķa Smiltenes pagasta "Liepiņās" lauksaimnieku Jēkaba un Marijas Puriņu ģimenē. Mācījās Smiltenes pagastskolā un draudzes skolā. 1904. gadā beidza ģimnāziju Pēterburgā.1
No 1904. līdz 1906. gadam studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, bet tad pārgāja uz Juridisko fakultāti. Studējot iestājās studentu korporācijā "Fraternitas Moscoviensis", bet pēc tās sašķelšanās pirmais parakstīja aicinājumu dibināt latviešu studentu akadēmisko biedrību "Austrums".2
Studiju laikā uzturēja saikni ar dzimto pusi un aicināja vietējos ļaudis vienoties saimnieciskai kopdarbībai. 1907. gada vasarā, būdams Maskavas Universitātes students, K. Puriņš zemkopības biedrības sapulcē uzstājās ar priekšlasījumu "Pārtikas biedrības un viņu nozīme".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes