ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Janvāris 2024 /Nr.5 (1323)

Tiesību sistēmu plurālisms Eiropas kontekstā
1 komentāri
Ph.D. (Cantab)
Ineta Ziemele
Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese 

Šis raksts ir tapis no materiāliem runai Eiropas Centrālās bankas konferencē "Continuity and change – how the challenges of today prepare the ground for tomorrow".1 Konference norisinājās pirms Krievijas visaptverošā militārā iebrukuma Ukrainā, kas pēc vairāku gadu desmitu miera Eiropas kontinentā atkal ienesa karu. Kopš kara sākuma ir uzdoti vairāki eksistenciāli jautājumi par to, vai pēc Otrā pasaules kara radītā pasaules kārtība ir spējīga būt tas tiesiskais ietvars, kurā jārisina ar kara apturēšanu saistītie tiesiskie jautājumi. Šajā rakstā risinātais jautājums, kas ir neapšaubāmi svarīgs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nākotnei un, iespējams, nozīmīgs, ņemot vērā ES uzsāktās sarunas par Ukrainas iestāšanos ES, varētu šķist attālināts no šā brīža starptautisko tiesību izaicinājumiem. Tomēr rakstā sniegtās pārdomas ir domas par pamatiem kopējai tiesiskai kārtībai un tādas kārtības iespējamībai plurālajā pasaulē.

Tiesību sistēmu plurālisms ir jēdziens, ar ko ir saskāries teju ikviens tiesību piemērotājs ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Manā ieskatā, tas ir veids, kā skaidrāk domāt par mūsdienīgas tiesību sistēmas uzbūvi un efektīvu pamattiesību aizsardzību.

Man ir bijusi reta iespēja būt tiesnesei trīs dažādās Eiropas tiesās, katra no tām ne tikai darbojas savā tiesību sistēmā, bet arī uzrauga tās pārākumu. Pašlaik aktuālais jautājums, kuru nevar atstāt bez atbildes, ir – vai tiesību sistēmu plurālismam ir jāturpina būt Eiropas sabiedrību organizējošai idejai, kas ietekmēs mūsu kopējās tiesiskās telpas nākotni? Mana īsā atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka juridiskais plurālisms ir Eiropas realitāte un tāpēc mēs nevaram un mums nevajadzētu no tā atbrīvoties; gluži otrādi, ir jāpieliek daudz lielākas pūles, lai pienācīgi iesaistītos juridiskajā plurālismā gan domās, gan praksē, lai faktiski gūtu labumu no tā kopējam mērķim. Ar šādu nolūku es sniegšu dažus argumentus, taču jau iesākumā uzdrošinos apgalvot, ka mana pieredze liecina, ka juridiskais plurālisms kā intelektuāls ietvars, kas strukturē domas un darbus, joprojām veidojas un attīstās.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
RaimO
3. Februāris 2024 / 00:52
0
ATBILDĒT
Sevišķi fascinējoša ir nodaļa "Nacionālās īpatnības un juridiskā plurālisma izcelsme"! Vienkārši nav ko iebilst!
visi numura raksti
Dita Plepa
Juristu likteņi
Kristīne Krūma (1974–2016)
Vienmēr atcerēties, nekad neaizmirst!  
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Visaptveroša Krievijas atbildība par agresiju pret Ukrainu – no teorijas uz praksi
Andrejs Judins, Jānis Grasis, Māris Leja, Māris Lejnieks, Krista Niklase
Aptauja
Universālā jurisdikcija Latvijā – vai pašlaik iespējams īstenot un kā tā praktiski norisinātos
Kas notiktu, ja cietušie, kas uzturas Latvijā, lūgtu sākt kriminālvajāšanu par Ukrainā pastrādātiem starptautiskiem noziegumiem? Ar šādu hipotēzi "Jurista Vārds" devās pie dažādu tiesību nozaru ekspertiem, lai ievāktu viedokļus ...
Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt un kam – tāds ir jautājums
Mārtiņš Paparinskis
Viedoklis
Starptautisko tiesību komisijas 2023. gada sesija: personiskas piezīmes
AUTORU KATALOGS