Pēc aptuveni 15 gadus ilgušām diskusijām par lobēšanas regulējumu1 2022. gada 13. oktobrī tika pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums (Likums). Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai.
Likums definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienus, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.
Likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tomēr tajā iekļauti dažādi termiņi, kad paredzēts stāties spēkā atsevišķām normām. Piemēram, normām par interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu (Likuma 3. un 4. pants) jāstājas spēkā 2025. gada 1. septembrī. Tāpat šobrīd Likumā nav paredzēta atbildība par Likuma prasību neievērošanu.
Norādāms, ka Likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt jomas, kas ir uzskatāmas par interešu pārstāvības jomām, kā arī kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai. Likuma pārejas noteikumos atsevišķi paredzēts, ka šo prasību izpildei Ministru kabinetam noteikumi bija jāizdod līdz 2023. gada 1. septembrim. Diemžēl Ministru kabinets šādus noteikumus nav izdevis, šobrīd vēl notiek darbs pie Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumu izstrādes.2
Lai gan Likuma mērķis un koncepts pēc savas būtības ir skaidrs, pastāv zināma neskaidrība un dažādi jautājumi par tā piemērošanu. Kā zināms, uz visu nezināmo un neskaidro parasti tiek reaģēts ar atturību, tādēļ galvenās bažas ir par jautājumu, vai ar reģistra un deklarēšanās sistēmas ieviešanu netiek radīts pārlieku liels birokrātiskais slogs, kas ne tikai apgrūtinās veselīgas interešu pārstāvības procesu (piemēram, sabiedriskā labuma organizāciju saziņu ar valsts varas pārstāvjiem), bet pat liks valsts varas pārstāvjiem norobežoties no komunikācijas ar interešu pārstāvjiem.
Šī iemesla dēļ "Jurista Vārds" vēlējās noskaidrot dažādu ekspertu viedokļus par šo likumu un potenciālajiem izaicinājumiem. Eksperti sniedz atbildes uz šādiem četriem jautājumiem.
1. Kā jūs vērtējat Interešu pārstāvības atklātības likumu? Vai tas būtu jāgroza? Kādi būtu nepieciešamie grozījumi?
2. Kāda būtu efektīvākā lobistu reģistra vešanas kārtība (pašlaik tiek plānota interešu pārstāvības reģistra izveide Uzņēmumu reģistra paspārnē)?
3. Kā vērtējat likumā paredzētās interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveides iespējamo efektivitāti (Likuma 4. pants) un tā ietekmi uz publisko iestāžu darbu?
4. Kādi pienākumi būtu jāuzliek valsts amatpersonām un kādi – lobistiem, lai regulējums nebūtu birokrātiski nesamērīgi apgrūtinošs un vienlaikus sasniegtu likuma mērķi – padarīt pēc iespējas "caurspīdīgu" lobēšanas procesu Latvijā, kā arī veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai un dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvjiem?
|
Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere
Tieslietu ministre
1. Interešu pārstāvības atklātības likuma izstrāde bija darbs vairāku gadu garumā, un šā likuma nepieciešamība bija un joprojām ir ļoti aktuāla modernā demokrātiskā valstī. Likuma teksts apzināti tika veidots lakonisks, lai dotu tiesisko ietvaru regulējuma būtībai, bet attiecībā uz iekšējiem procesiem iestādēm atstātu rīcības brīvību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes