ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Marts 2024 /Nr.12 (1330)

Atbildētāji prasībās par dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu
1 komentāri
Mg. iur.
Kaspars Vecozols
Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis 
Mg. iur.
Aivars Latkovskis
Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis 

Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst strīdi par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Jau kopš tiesas izveidošanas brīža gan tiesai, gan arī prasītājiem nereti aktuāls ir bijis jautājums, vai prasība ir ceļama ne tikai pret pašu sabiedrību, bet arī pret tās dalībniekiem, kas balsojuši par apstrīdētajiem dalībnieku sapulces lēmumiem. Šī jautājuma aktualitātes pamatā ir Senāta 2019. gada 11. oktobra sprieduma lietā SKC-1374/2019 (Nr. C73356619) (turpmāk – spriedums SKC-1374/2019) un 2021. gada 11. maija sprieduma lietā SKC-503/2021 (lieta Nr. C73534920) (turpmāk – spriedums SKC-503/2021) atziņas. Šī raksta ietvaros uzmanība tiks veltīta minēto spriedumu atziņām, kā arī to ietekmei uz zemāku instanču tiesu praksi. Lai arī Ekonomisko lietu tiesas kompetencē neietilpst strīdi par kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu, uzmanība tiks veltīta arī tiesu praksei par kooperatīvās sabiedrības biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu. Raksta autori nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi. Raksta mērķis ir veicināt diskusiju un stabilu tiesu praksi šajos jautājumos.

Sabiedrība kā vienīgais atbildētājs

Komerclikuma 217. pantā par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem noteikts to personu loks, kas tiesīgas celt prasību. Minētajā pantā nav tieši noteikts, pret kuru personu prasība ir ceļama.

Sabiedrības dalībnieku sapulce ir sabiedrības pārvaldes institūcija, kurai saskaņā ar Civilprocesa likuma 71. panta otro daļu un 74. panta pirmo daļu nav civilprocesuālās tiesībspējas, un tā nav tiesību subjekts. Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmums uzskatāms par pašas sabiedrības pieņemtu lēmumu pat tad, ja sabiedrībai ir tikai viens dalībnieks, kas arī balsojis par attiecīgo lēmumu. Līdz ar to lietās par sabiedrības dalībnieku sapulču lēmumu atcelšanu atbildētājs primāri ir pati sabiedrība. Uz to norāda arī Civilprocesa likuma 250.30 panta ievaddaļa, kas noteic pret pašu kapitālsabiedrību ceļamo prasību loku, kas skatāms Civilprocesa 30.4 nodaļas kārtībā. Nav nekāda pamata secinājumam, ka minētais būtu attiecināms tikai uz strīdiem, kas skatāmi Civilprocesa 30.4 nodaļas kārtībā.

Salīdzinājumam Komerclikuma 288. panta trešā daļa attiecībā uz akcionāru sapulces lēmumu apstrīdēšanu tieši paredz, ka šāda prasība ceļama pret pašu sabiedrību.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mārtiņš Kvēps
21. Marts 2024 / 11:11
0
ATBILDĒT
Labs, lieliski pamatots un praksē ļoti noderīgs raksts. Vienlaicīgi jāsecina, ka Senāts, labu gribēdams, bet nesniedzot dažiem saviem nolēmumiem pietiekami izvērstu atbildētāju izvēlē izmantojamo kritēriju skaidrojumu, šajā jautājumā ir radījis nelielu haosu. Būtu bēdīgi savā lietā piemērojamos kritērijus (un attiecīgi savas kļūdas) uzzināt tikai Senātā. Mazāk satrauc pārāk daudzu atbildētāju norādīšana - ievērojami skumjāk būtu iztiesāties ar vienu atbildētāju līdz Senātam un tikai tad uzzināt, ka esmu trāpījis kādā nekur skaidri nedefinētā izņēmuma situācijā un visa tiesāšanās ir bijusi bezjēdzīga. Ļoti prasītos arī kāds senatoru raksts.
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras
Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, ...
Gatis Bārdiņš
Notikums
Starptautiskā konferencē diskutē par kopējām Eiropas vērtībām, nacionālo konstitucionālo identitāti un Eiropas konsensu  
1. martā norisinājās Satversmes tiesas starptautiskā konference "Konstitucionālo tiesu loma Eiropu vienojošo kopējo vērtību konkretizācijā". Konference tika rīkota par godu divdesmitajai gadskārtai, kopš Latvija ir Eiropas Savienības ...
Ilona Kronberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kara kriminoloģija
Klasiskā izpratnē kriminoloģija pētī noziedzību, kas ir sociāla parādība, un šis fakts jautājumus nerada. Tiek uzskatīts, ka noziedzībai nav vienas konkrētas definīcijas, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā līdz ar sabiedrību. ...
1 komentāri
Kristiāna Purva
Skaidrojumi. Viedokļi
Konkrētā tirgus definēšana: jaunumi un izaicinājumi konkurences tiesībās
Tirgus definēšana ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem, vērtējot uzņēmuma rīcības atbilstību konkurences tiesībām. Lai veicinātu šī procesa caurredzamību un tiesisko noteiktību, Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ...
Liene Neimane
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību
AUTORU KATALOGS