ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Marts 2024 /Nr.13/14 (1331/1332)

Sabiedrības tiesības saņemt patiesu informāciju demokrātiski tiesiskā valstī
Kristīne Rāviņa
Vecākā speciāliste ZAB "Cobalt" 
Gabriela Šantare
Vecākā speciāliste, zvērināta advokāta palīdze ZAB "Cobalt" 

Vārda brīvības ierobežojumu jautājumi jo īpaši aktualizējās Covid-19 pandēmijas ietvaros, savukārt aktualitāte ir turpinājusies Krievijas informatīvā kara ietekmē. Katrā atsevišķā gadījumā iestādei ir jāizvērtē, vai tiesības uz vārda brīvību aizsargā dezinformējošu saturu un izteikumus un vai ierobežojumu var attaisnot ar valsts drošības argumentiem, tostarp, vai tas ir samērīgi.

Šīs publikācijas centrālais jautājums ir – vai valsts drošības interešu vārdā ir pieļaujams apdraudēt žurnālistu tiesības izplatīt informāciju un sabiedrības tiesības saņemt informāciju un formulēt savu viedokli?

Kādu informāciju aizsargā tiesības uz vārda brīvību, un kādus kritērijus ņemt vērā ierobežojumu noteikšanā?

Sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu, faktos balstītu informāciju no dažādiem avotiem.1 Sabiedrībai ir tiesības saņemt arī atšķirīgu skatījumu neatkarīgi no tā, vai tas ir "baudāms".2

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūru3 nav aizsargājami tādi izteikumi, kas nonāk pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nostiprinātajām vērtībām. Aizsardzību nepelna, piemēram, antisemītiski vai islamofobiski izteikumi, izteikumi, kas aicina uz personu grupas iznīcināšanu, izteikumi, kas aicina uz vardarbību u.tml. Lietā "Perinçek pret Šveici"4 ECT secināja, ka valsts nepamatoti ierobežojusi personas vārda brīvību attiecībā uz armēņu genocīda noliegšanu, jo netika konstatēts aicinājums uz naidu, vardarbību vai neiecietību.

Attiecībā uz žurnālistiem ECT konsekventi norādījusi,5 ka Konvencijas 10. pants tos aizsargā tikai tādā gadījumā, ja tie darbojas godprātīgi, sniedz "precīzu un pārbaudītu" informāciju un ievēro žurnālista ētiku. Tātad praksē ir nostiprināts mediju pienākums pārbaudīt informācijas patiesumu.6

Dezinformācijas kontekstā šādus medijiem līdzīgus pienākumus Eiropas Komisija piemēro arī digitālajām platformām. Prakses kodeksā dezinformācijas jomā7 noteikts pienākums ieguldīt pētniecībā un izstrādāt dizainu, kas veicina lietotāju kritisko domāšanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anda Rožukalne
Skaidrojumi. Viedokļi
Viltus ziņas: definīcijas, problēmas, sabiedrība
Iespējams, ka pirms brīža jūsu acu priekšā bija nepatiesa informācija par politiku, slavenībām, precēm, veselību utt. Trešā daļa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iedzīvotāju regulāri sastopas ar maldinošu informāciju, un ...
Rihards Bambals, Inga Godmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Demokrātisko procesu aizsardzībai ar komunikāciju un izglītību vien nepietiks
Emīls Jonins, Maksims Dvorovijs
Skaidrojumi. Viedokļi
Dezinformācija Latvijā un Ukrainā
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Dziļviltojumi – riski un izaicinājumi nacionālo un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Par ierosinājumu kriminalizēt dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai
AUTORU KATALOGS