Krimināltiesības ir viena no senākajām tiesību jomām. Jau sākotnēji cilvēkiem bija būtiski nodrošināt sabiedrisko kārtību un regulēt indivīdu savstarpējo saskarsmi, kas izpaudās kā personas atzīšana par vainīgu un sodīšana par sliktu rīcību. Kriminālatbildība ir vissmagākais personas atbildības veids pret valsti un sabiedrību, tādēļ ir svarīgi precīzi definēt nodarījumus, proti, viskaitīgāko un nepieņemamāko rīcību sabiedrības izpratnē, kā arī atbildību par šiem nodarījumiem. Latvijā šo nodarījumu kopums tiek atspoguļots 1998. gada Krimināllikumā, kas stājās spēkā pirms 25 gadiem – 1999. gada 1. aprīlī.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas būtiskas izmaiņas bija jāveic arī krimināltiesību jomā. Tika dekriminalizēti vairums nodarījumu, kuri sargāja totalitāras valsts varu, piemēram, personas sodīšana par vēršanos pret šo režīmu, par īstenoto pretpadomju aģitāciju u.c. Atjaunojām Latvijas Republiku kā demokrātisku tiesisku valsti. Demokrātisko vērtību aizsardzība tagad bija katra cilvēka tiesības un pilsoņa pienākums. Tādēļ krimināltiesību reformai bija jāsasniedz mērķis – paredzēt, ka par noziedzīgiem nodarījumiem paredzētais sods ir samērīgs, atbilstošs cilvēka pamattiesībām un tiesiskajai realitātei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes