ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Aprīlis 2024 /Nr.16 (1334)

Tiesas procesa izspēles

Kā jau ierasts, studiju gada otrais semestris studentiem ir dažādu pārbaudījumu un notikumu pilns. Par vienu no svarīgākajiem notikumiem semestrī var uzskatīt tiesu procesu izspēles, kas pavasarī norisinās gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī. Šajā slejā nedaudz iepazīstināšu ar izspēļu būtību.

Tiesas procesa izspēle pēc savas būtības ir spēle, kurā no iedomātiem (reizēm ne tik ļoti iedomātiem) faktiem tiek izveidota lieta, kurā studentiem kā sava klienta vai savas valsts/institūcijas pārstāvjiem ir jāspēj izstrādāt pozīciju un jāaizstāv tā pret savu pretinieku un tiesneša āķīgajiem jautājumiem. Nereti iepriekš izdomātās lietas vēlāk nonāk dažādu tiesu dienas kārtībā kā īstas lietas.

Latvijas vietējā mērogā šobrīd ir četras fundamentālas izspēles – Tiesībsarga izspēle (cilvēktiesības), prof. Paula Minca izspēle (krimināltiesības), prof. Konstantīna Čakstes izspēle (civiltiesības), kā arī prof. Kārļa Dišlera izspēle (konstitucionālās tiesības). Ir iezīmējusies sava veida tradīcija, ka prof. P. Minca izspēle un prof. K. Dišlera izspēle norisinās rudens semestrī, savukārt Tiesībsarga un prof. K. Čakstes izspēle – pavasara semestrī. Izspēļu skaits un tiesību nozaru dažādība sniedz iespēju katram studentam piedalīties tajā izspēlē, kuras tiesību nozare viņam šķiet vissaistošākā. Šobrīd izskatās, ka studentiem visvairāk patīk civiltiesības – uz prof. K. Čakstes izspēli tika saņemti vairāk nekā 20 pieteikumu!

Neapšaubāmi, dalība nacionālajā izspēlē ir lielisks treniņš studiju procesā, kurā beidzot studentam ir iespēja izkāpt ārpus grāmatu jūga un parādīt, uz ko viņš ir spējīgs. Ja nākotnes piloti sākotnēji lidmašīnu vadīšanu apgūst speciālajos simulatoros, tad tiesību zinātnes studentiem šāds simulators ir tiesu izspēles. Tāpat izspēles ir domātas pozitīvas pieredzes gūšanai. Pat ja neizdodas uzvarēt pašu izspēli, izspēles procesa gaitā nodibinātie kontakti, kopā ar komandu pavadītie vakari un pat pirmā saruna ar kādu nozares ekspertu, tiesnesi vai mācībspēku vienmēr paliek atmiņā ar patīkamu sajūtu. Nav noslēpums, ka tieši tiesas procesa izspēlēs tiek noskatīti nākotnes kolēģi darbam advokātu birojos, tiesās un citās iestādēs.

Ja students ir pārvarējis kādu no nacionālajām izspēlēm, viņam ir iespēja piedalīties arī starptautiskā izspēlē. Ik gadu Latvijas Universitāte (LU) piedalās dažādu nozaru prestižākajās izspēlēs, kur jāsacenšās ar citu valstu augstskolu komandām.

Dalība starptautiskajās izspēlēs sniedz unikālu iespēju pārstāvēt Latvijas valsti uz starptautiskās skatuves. Tāpat kā hokejā vai basketbolā, arī tiesību zinātnē ir iespējams nest savas valsts vārdu pasaulē. Neapšaubāmi, tas prasa papildu pūles un dod papildu atbildības sajūtu, bet pats izspēles process, gūtā pieredze stresa situācijās un iespēja iepazīt citu valstu kultūru un tiesību skolu dažādību tikai paplašina skatījumu uz dzīvi un jurisprudenci kā tādu. Piemēram, var tikai novēlēt veiksmi tiesas sēdē ar angloamerikāņu skolas tiesnešiem, cenšoties ieskaidrot viņiem, ka tiesību principu izmantošana normas tulkošanā ir svarīgāka par vecu kāda ASV štata spriedumu. Tāpat reizēm argumentācijas formai un uzticamībai (credibility) ir lielāka loma nekā pašam argumentācijas saturam.

Starptautiskās izspēles dod iespēju gūt pieredzi starptautiskā vidē un nodibināt kontaktus ar cilvēkiem no visas pasaules. ANO Starptautiskās tiesas un dažādu šķīrējtiesu tiesneši, konvenciju autori, starptautiski atzīti zinātnieki, lielu biroju advokāti un vadošo universitāšu profesori – viņi visi ir ļoti atvērti cilvēki, kuri savulaik ir bijuši tieši tādi paši studenti un kuriem arī brīvajā laikā patīk padiskutēt par visdažādākajām tēmām (piemēram, par labāko Formula 1 braucēju vai garšīgāko steika recepti).

LU komandām vairākkārt ir bijuši labi panākumi starptautiskajās izspēlēs. Kā pēdējo gadu lielāko sasniegumu varētu norādīt LU komandas (Kristiāna Pētersone, Natālija Knipše, Samanta Lidere, Lelde Elīna Liepiņa, treneri – Artūrs Kučs un Eva Vīksna) uzvaru 2020. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesa izspēles sacensībās, finālā pieveicot Oksfordas Universitāti. Arī šogad LU komandām ir labi panākumi. Piemēram, LU komanda Eiropas Savienības Tiesas procesa izspēlē (Anete Gregersone, Edijs Bierands, Gustavs Aleksandrs Klucis un Reinis Ivanovs, trenere Kristīne Dupate) reģionālajos raundos starp 12 komandām tika pusfinālā un rezultātā ieguva godpilno trešo vietu.

Noslēguma vietā vēlos pateikties katram, kas šo gadu gaitā ir organizējis un atbalstījis izspēles, trenējis komandas un palīdzējis izspēlēm dzīvot. Tiesu procesa izspēļu esība valstī ir viens no elementiem, kas liecina par tiesisku un demokrātisku valsti. Nepazaudēsim to!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Rusakovs J. Tiesas procesa izspēles. Jurista Vārds, 16.04.2024., Nr. 16 (1334), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule
Intervija
Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?
Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas ...
7 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā
Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo ...
1 komentāri
Elīna Zeltiņa
Notikums
Aizvadīta gadskārtējā advokātu kopsapulce
22. martā norisinājās Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce. Uz to ieradās 535 zvērināti advokāti un 70 zvērinātu advokātu palīgi. Atbilstoši Advokatūras likumā noteiktajam kopsapulcē lēmumi uzskatāmi par ...
Lauris Liepa
Atskatā un darbībā
Latvijas advokatūras disciplinārās atbildības prakse 20 gados
Zane Sedlova
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, vērtējot valsts atbildību par prejudiciālā jautājuma neuzdošanu

Šī raksta mērķis ir sniegt apskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi, vērtējot valsts atbildību par prejudiciālā jautājuma neuzdošanu.1

AUTORU KATALOGS