[1] Pēdējā laika notikumi aktualizē jautājumu par mazākumtautību tiesībām Latvijā. 2023. gada rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumus lietās par valsts valodas lietošanas pieaugumu mazākumtautību skolās: gan publiskajās,1 gan privātajās.2 2024. gada februārī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Vispārējā konvencija) Konsultatīvā komiteja (KK) publiskoja 2023. gada 9. oktobra viedokli par Minoritāšu konvencijas īstenošanu Latvijā.3 Patlaban Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST) arī izskata lietas par normām, kas noteic, ka vispārējās izglītības programmas īstenojamas tikai valsts valodā: gan publiskajās,4 gan privātajās skolās.5
[2] KK viedoklis par Latviju ir visnotaļ skarbs: "Vispārējās konvencijas īstenošanas līmenis Latvijā pārskata periodā piedzīvoja izteiktu kritumu. Valsts institūcijas vēl vairāk uzsvēra latviešu identitātes nesaraujamo saistību ar latviešu valodu, nevis uzsvēra piederības izjūtu daudzveidīgai un daudzvalodīgai tautai. Ņemot vērā, ka valsts institūcijas uztver latviešu valodu kā vienīgo saliedētas un integrētas sabiedrības izveides pamatu, tās veica tālākus pasākumus minoritāšu valodu lietošanas un apguves ierobežošanai."
[3] Ne mazāk skarba ir Latvijas valdības atbilde: "Latvija pauž nožēlu, ka Konsultatīvā komiteja neizprot vai nevēlas izprast Latvijas vēsturisko situāciju. Ieteikumi ir vērsti uz latviešu valodas lietojuma samazināšanu, kas ilgtermiņā var novest pie tās iznīcināšanas."6
[4] Punktu šajā strīdā liks Eiropas Padomes Ministru komiteja, kas vada Līgumslēdzējpušu darbību Vispārējās konvencijas īstenošanai. 2021. gadā tā lielā mērā piekrita KK ieteikumiem.7 Taču ir interesanti noskaidrot, kāpēc rodas šī viedokļu atšķirība.
[5] Vispārējās konvencijas ratifikācija nenoritēja gludi. Latvija to parakstīja 1995. gada 11. maijā, bet ratificēja tikai pēc desmit gadiem – 2005. gada 26. maijā, kad to ieteica ne tikai Eiropas Padomes iestādes, bet arī Eiropas Komisija8 un Eiropas Parlaments.9 Ratifikācija notika tikai dažas dienas pēc ST sprieduma Mazākumtautību skolu lietā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes