ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

23. Jūlijs 2024 /Nr.30 (1348)

Tiesību zinātņu doktoru saime kļuvusi vēl plašāka
3 komentāri

Kopš 2023. gada nogales, kad "Jurista Vārdā" tika publicēts pēdējais apskats par jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem, veiksmīgi ir aizstāvēti vēl vairāki promocijas darbi. Pēc redakcijas aicinājuma šo darbu autori sniedza informāciju, tajā ietverot gan anotāciju par darbu, gan arī dažus galvenos secinājumus vai atziņas, kas norāda uz izpētes tēmas aktualitāti un rezultātu. Apkopojot saņemto informāciju, šajā materiālā sniegts pārskats par astoņiem jaunākajiem pētījumiem jeb aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē, tas ir, no 2023. gada nogales līdz šā gada 21. maijam.

Ceļa servitūta tiesiskā regulējuma ģenēze: valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku interešu tiesiskie un praktiskie aspekti


Foto no personīgā arhīva

2023. gada 6. decembrī Rīgas Stradiņa universitātē Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē promocijas darbu "Ceļa servitūta tiesiskā regulējuma ģenēze: valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku interešu tiesiskie un praktiskie aspekti" aizstāvēja Jolanta Dinsberga. Darba zin. vadītāja – asoc. prof. Dr. iur. Inga Kudeikina, zin. konsultante – Dr. iur. Kitija Bite.

Promocijas darba pirmajā nodaļā autore atklāj ceļa servitūta jēdzienu un analizē ceļa servitūta tiesisko attīstību, pievēršoties seno romiešu pirmavotu izpētei un konstatējot, ka seno romiešu tiesībās pastāvēja tiesību normas, kurām ir praktiska nozīme, bet mūsdienu Civillikumā tās nav pārņemtas. Piemēram, kopīpašnieka dotās piekrišanas atsaukšanas neiespējamība ceļa servitūta nodibināšanas procesā, ceļa paplašinājuma noteikšana strauju pagriezienu vietās, tādējādi nodrošinot pārvietošanās iespējas lielizmēra transportam noteiktā ceļa servitūta paplašinājuma ietvaros. Nodaļas ietvaros autore atspoguļo ar zemes reformas laikā noteikto ceļa servitūtu saistīto problemātiku un ietekmi uz valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem un analizē arī ceļa servitūta kā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma un īpašuma tiesības aprobežojuma jēdzienisko tvērumu un tiesisko izpausmi. Pilnveidojot servitūta definējumu, aplūkoti citu valstu servitūtu tiesiskā regulējuma atsevišķi aspekti.

Lai nodrošinātu servitūta tiesisko attiecību ietvaros bieži lietotu terminu "ceļa servitūts", "servitūta ceļš" un "ceļa servitūta teritorija" saturiskā tvēruma skaidrību, nepārprotamību un lietojuma viennozīmīgumu, kā arī pareizu lietojumu praksē, autore ir izstrādājusi minēto terminu definīcijas.

Darba otrā nodaļa ir veltīta ceļa servitūta īpatnību un praktisko problēmu atspoguļošanai ceļa servitūta nodibināšanas un izbeigšanas procesā. Viens no svarīgākajiem ceļa servitūta nodibināšanas sastāva elementiem ir ceļa servitūta grafiskais attēlojums, tāpēc atsevišķa apakšnodaļa veltīta tieši ceļa servitūta grafiskā attēlojuma nozīmes, satura, formas un tā izstrādes analīzei un ar to saistīto problēmu atklāšanai. Praksē problēmu rada tas, ja nekustamo īpašumu īpašnieku iesniegtais (pašrocīgi vai pat kompetentas institūcijas/ speciālista sagatavotais) servitūta teritorijas grafiskais attēlojums nesatur ceļa servitūta reģistrācijai/ tiesību nostiprināšanai publiskā reģistrā nepieciešamo datu kopumu vai arī dati nav precīzi. Kā risinājumu autore piedāvā noteikt vienotas noformēšanas prasības un satura elementus.

Darba trešajā nodaļā pētīti rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas nolēmumi, vērtējot, kā tiesas piemēro un interpretē tiesību normas, lai nodrošinātu taisnīgumu un sabalansētu pušu intereses, kā arī atspoguļotas problēmas, kādas pastāv tiesvedības procesa ietvaros pagaidu aizsardzības noteikšanas un ceļa servitūta nodibināšanas lietās. Nolēmumu pētījuma rezultātā atlasīti un analizēti kritēriji, kam tiesa piešķir nozīmi, lemjot par valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku interešu samērīgumu un prasījumu pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai noraidīšanu.

Jāatzīmē, ka 2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu pagaidu aizsardzības tiesību institūtu civillietās. Promocijas darba autore apkopoja lēmumus par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu ceļa servitūtu lietās, veica to analīzi un atspoguļoja svarīgākās tiesu atziņas, kā arī akcentēja vienotas prakses trūkumu, piemērojot Civilprocesa likuma normas. Līdz šim šādu analītisku apkopojumu par pagaidu aizsardzības tiesisko regulējumu ceļa servitūtu lietās neviens nav veicis.

Ņemot vērā autores tiesību sistēmas un ceļa servitūta institūta pilnveides ideālā modeļa redzējumu, viņas vērtējumā, promocijas darbs kopumā, tajā esošie secinājumi un priekšlikumi izstrādāti pēc principa – uz tiesību normas adresātu/ piemērotāju centrēts pietiekams/ optimāls tiesiskais regulējums, t. i., viegli izprotams, piemērošanā vienkāršs un ekonomiski pamatots.

 

Noziedzīgi nodarījumi muitas darbības jomā: muitas darbības krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamība un sistēma


Foto: Alīna Kļaviņa

2024.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Estere
27. Augusts 2024 / 11:39
0
ATBILDĒT
Malači!
Jānis Zuļķis
13. Augusts 2024 / 10:36
3
ATBILDĒT
Interesanta šķiet Jolantas analizē promocijas darbā par rajona tiesas spriedumu lietā C33497822, kur kalpojošā īpašuma īpašnieks uzlicis viegli noņemamu ķēdi ceļa servitūta galā savu interešu aizsardzībai un izlietojošā īpašuma īpašnieks iesniedz prasību tiesā, jo viņam ir jātērē laiks izkāpt no mašīnas šo ķēdi noņemt (nekas neliedz arī vienoties par automātiska žoga uzstādīšanu).
Skatos, ka šobrīd pieejams arī Apgabaltiesas spriedums un tur šis jautājums vispār nav vērtēts, līdz ar to 2022. gada rajona tiesas nolēmums stājies spēkā.
Šķiet absolūti absurdi tiesas secinājumi bez pietiekamas analīzes un prieks redzēt autores pienesumu, vērtējot šo nolēmumu, bet jo īpaši kontekstā, kas dots plašāk promocijas darbā. Cerēsim, ka šis spriedums neradīs daudzus jaunus absurdus tiesas nolēmumus līdz Senātam būs jāaicina atgriezties cilvēkus pie prāta un tomēr sabalansēt pušu intereses saprātīgā veidā.
Mārtiņš
11. Augusts 2024 / 23:12
0
ATBILDĒT
Tieši tā - saime jau sen ir kļuvusi pārāk plaša.
visi numura raksti
Anete Vitjazeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšnoteikumi publisku personu kapitālsabiedrību darbībai tirgū – vai pārlieku ierobežojoši?
Kapitālsabiedrību pārvaldības politikas vērtēšanas ietvarā ir aizsākušās diskusijas par to, vai pastāvošais regulējums pārlieku neierobežo tiesības valsts kapitālsabiedrībām darboties tirgū, attīstot sniegto pakalpojumu ...
Māris Garjānis
Viedoklis
Agresīva braukšana vai huligānisms ceļu satiksmē Krimināllikuma izpratnē
Allars Apsītis, Jolanta Dinsberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Diplomātiskās tiesības Senajā Romā
Raksta autori piedāvā nelielu ieskatu to veiktā romiešu tiesību un literatūras avotu pētījuma rezultātos par diplomātisko tiesību normu aizsākumiem Senās Romas civilizācijā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna ...
Brigita Kukjalko
Akadēmiskā dzīve
Jaunais doktorantūras modelis – virzība uz doktorantūras kvalitātes paaugstināšanu
Šā gada 14. martā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā1 un ar tiem saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā,2 ar ko Latvijā ievieš jaunu doktorantūras studiju modeli. Lielākā daļa 14. martā pieņemto Augstskolu ...
Jurijs Georgs Rusakovs
Redaktora sleja
Saturies – Olimpiskās spēles nāk!
1 komentāri
AUTORU KATALOGS