Latvijas tiesiskā iekārta arvien pilnveidojas. Mūsu iekārtu veido ne tikai ierastie pīlāri – piemēram, tiesas, advokatūra, notariāts, bet arī mazāk zināmi, taču ne mazāk nozīmīgi spēlētāji. Viens no tādiem neapšaubāmi ir mediācijas institūts.
Šogad aprit 10 gadi, kopš Mediācijas likuma spēkā stāšanās. Jāsaka, ka mediācijas vēsture Latvijā ir senāka, tā tiek izmantota no divtūkstošo gadu vidus. Mediācijas likums ir atzinis un reglamentējis šo strīdus risināšanas metodi valstiskā līmenī. Desmitgade ir piemērots atskaites punkts, lai novērtētu pašreizējo mediācijas stāvokli Latvijā un atskatītos uz būtiskākajiem tās attīstības etapiem.
Žurnāla redakcija izsaka īpašu pateicību šī tematiskā numura viesredaktorei – Sertificētu mediatoru padomes valdes loceklei Vladlenai Rudusānei. Tā bija viņas ideja un nesavtīgs darbs, kas ļauj šī žurnāla rakstiem nonākt pie lasītāja.
Kā pirmo šajā žurnālā aicinām izlasīt Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētājas Failas Abbasovas un sertificētas mediatores Laimas Ārijas Zelmenes interviju. F. Abbasova atgādina, ka "pusēm, ierodoties pie mediatora, šķiet neiedomājami sadarboties. Šajā brīdī mediatoru uzdevums ir veidot komunikāciju maziem, maziem solīšiem – tā, lai noslēgumā puses spētu vienoties. Atklātību starp pusēm aizsargā konfidencialitāte". Savukārt L.Ā. Zelmene norāda, ka "mediācijas rezultātā puses pašas pieņem lēmumus. Mediators viņu vietā to izdarīt nevar. Mediators atbild par procesu, jo zina, kā to vadīt efektīvi". Viņas arī atgādina, ka mediācija ir domāta situācijas atrisinājumam kopumā.
Šaurākā aspektā par mediāciju kā strīdu risināšanas metodi lasiet sertificētu mediatoru Vladlenas Rudusānes un Baibas Strupišas rakstu. Autores norāda, ka Mediācijas likums ir ļāvis izveidoties auglīgai mijiedarbībai starp mediāciju un klasisiku tiesvedību, kur katram no šiem procesiem ir sava savdabīga vērtība un tiesiskās sekas. Viņas atzīst, ka, "tā kā mediācijas process ir balstīts uz sadarbību, nevis sāncensību, tas ļauj strīdu atrisināt mierīgāk, nekā tas ir tiesā, kā arī izventilēt sakrājušās emocijas, kas, kad tās ir sakāpinātas, traucē pieņemt nosvērtus un ilgtspējīgus lēmumus".
Sertificēti mediatori Marta Urbāne, Inese Briķena un Kristaps Mikoss savā rakstā kritiski aplūko pašreizējo Mediācijas regulējumu Latvijā un aspektus, kuri būtu pilnveidojami. Viņi norāda, ka mediācijas brīvprātīgais raksturs izpaužas nevis kā strīda pušu brīvība izmantot vai neizmantot šo procesu, bet gan tajā, ka "puses pašas ir atbildīgas par mediācijas procesu un var to organizēt atbilstīgi savām vēlmēm, un jebkurā laikā var to izbeigt". Autori īpaši uzsver, ka tālāk ir attīstāma brīvprātības principa mediācijā izpratne, kādas prasības mediatora kvalifikācijai būtu precizējamas, turklāt autori aplūko iespējamos valsts atbalsta veidus mediācijas plašākai izmantošanai.
Sertificēta mediatore Ilze Dzenovska aplūko diemžēl ļoti aktuālu parādību mūsu sabiedrībā – vardarbību. Rakstā autore izvērtē vardarbības fenomena ietekmi uz cilvēku iespējām brīvprātīgi un patstāvīgi piedalīties mediācijā, aktualizē mediatoru un citu profesionāļu atbildību savu kompetenču ietvarā novērst sekundāras un atkārtotas viktimizācijas iespējamību un aplūko mediācijas potenciālu vardarbības mazināšanā. Viņa atzīst, ka "tikai konsekventa un atklāta sociālo partneru dialoga īstenošana un sadarbība var radīt kompleksus vardarbības prevencijas risinājumus ar paliekošu ietekmi uz sabiedrības uzvedības maiņu un kopīgu labumu".
Sertificēta mediatore Madara Spēlmane sniedz detalizētu ieskatu par iespējām izmantot mediāciju būvniecības strīdos. Autore īpaši norāda uz dažādiem riskiem būvniecībā, piemēram, darbu izpildes kvalitāti, termiņu ievērošanu, kurus var atrisināt ne tikai tiesvedības ceļa, bet arī izmantojot mediāciju. Mediācija var būt efektīvs rīks strīdu risināšanai būvniecības projektos, nodrošinot ilgtspējīgus un abpusēji pieņemamus risinājumus, kas var ietaupīt laiku, naudu un resursus visām iesaistītajām pusēm. Viņi norāda, ka "mediācija tiek uzskatīta par ātri reaģējošu, elastīgu un efektīvu metodi. Tā ne tikai ļauj konfliktā iesaistītajām pusēm paust savas bažas un viedokļus, bet arī mudina rast kopīgu risinājumu, kas apmierinātu visas puses. Tas noved pie ātrākas un lētākas konflikta izšķiršanas, samazinot tiesas izmaksas un novēršot nepieciešamību pavadīt ilgus mēnešus tiesvedībā".
Visbeidzot, Latvijas mediācijas regulējums nav radies tukšā vietā – tas, protams, ir daļēji ietekmējies arī no ārvalstu regulējuma ar senākām mediācijas tradīcijām. Starptautiski atzīts vācu mediācijas eksperts Artūrs Trosens (Arthur Trossen) savā rakstā liek aizdomāties par to, vai strīdēšanās kā tāda, nenoliedzot, ka tas ir daudzu juridisko profesiju maizes avots, ir parādība, no kuras cilvēku sabiedrības varētu arī izvairīties.