ŽURNĀLS Intervija

20. Augusts 2024 /Nr.34 (1352)

Mediācijas uzdevums ir ļaut pusēm sadzirdēt un saprast vienai otru
Zvērināta advokāte, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Faila Abbasova un zvērināta advokāte un sertificēta mediatore Laima Ārija Zelmene intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktoram Uldim Krastiņam
Faila Abbasova
Zvērināta advokāte, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja 
Laima Ārija Zelmene
Zvērināta advokāte un sertificēta mediatore 

Atzīmējot to, ka šogad aprit divdesmit gadi kopš mediācijas kā alternatīvas domstarpību risināšanas metodes ienākšanas Latvijā un desmit gadi kopš Mediācijas likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju Failu Abbasovu un sertificētu mediatori Laimu Āriju Zelmeni, lai skaidrotu, ar ko mediācija atšķiras no tiesvedības tiesā, kā mediācija uzlabo ikvienas iesaistītās puses situāciju un potenciāli novērš tiesāšanos, ieskaitot ar to saistīto zaudēto laiku un līdzekļus.

Kā jūs definētu mediāciju?

Laima Ārija Zelmene: Mediācija ir veids, kā cilvēki risina strīdus. Divu cilvēku strīdā piedalās kāds trešais, kurš palīdz šo strīdu risināt. Tas strādā, jo šāds trešais nav emocionāli iesaistīts, tas nozīmē, ka šī persona spēj ieraudzīt situāciju no citas perspektīvas, kas palīdz arī pusēm pacelties un paskatīties uz sevi no cita rakursa. Ir noteiktas metodes un prakses, kā arī amata gudrības, ko izmanto mediatori. Mediācijas rezultātā puses pašas pieņem lēmumus. Mediators viņu vietā to izdarīt nevar. Mediators atbild par procesu, jo zina, kā to vadīt efektīvi. Mediācijas procesā ir noteiktas stadijas jeb fāzes ar noteiktu struktūru. Rezultātā no tiem, kas atnāk uz mediāciju, 70 % spēj panākt vienošanos.

Faila Abbasova: Attiecībā uz mediāciju ir jāievēro divi aspekti. Pirmkārt, tas ir strukturēts un normatīvajos aktos par derīgu atzīts process, lai puses varētu risināt konfliktu ar mediatora starpniecību. Mediatoru bieži uzskata par starpnieku, jo tā ir neitrāla persona, kas vada sarunu, veicinot sadarbību pušu starpā. Lieta ir tāda, ka, pusēm ierodoties pie mediatora, šķiet neiedomājami sadarboties. Šajā brīdī mediatoru uzdevums ir veidot komunikāciju maziem, maziem solīšiem – tā, lai noslēgumā puses spēj vienoties. Tas notiek nepiespiesti, brīvi, taču tas tā var notikt tikai tad, ja puses ir atklātas. Atklātību starp pusēm aizsargā konfidencialitātes princips, kas attiecas gan uz mediatoru, gan pusēm.

Salīdzinot ar tiesas procesu – tiesā konfidencialitāte ir nodrošināta vienīgi slēgtās sēdēs. Mediācijā konfidencialitāte tiek piemērota vienmēr. Ja konfidencialitātes principu neievēro, to nevar uzskatīt par mediāciju.

Kādos gadījumos jūs iesakāt izvēlēties mediāciju?

LĀZ: Mediāciju ir ieteicams izvēlēties jebkurā konflikta situācijā, kura nav vienkārša viedokļu sadursme, bet puses jau ir izveidojušas savas pozīcijas, no kurām negrib atkāpties, un veido sev armijas, pulcina atbalstītājus. Ir izveidojusies situācija, kad vairs nav svarīgs strīda iemesls, bet gan otrs cilvēks kļūst par ienaidnieku, tad ir īstā vieta mediācijai. Tomēr ir konflikta eskalācijas robežas, aiz kurām mediācija vairs nedarbosies, ja cilvēki grib viens otru iznīcināt. Tādēļ būtiski mediāciju uzsākt ne par agru, ne par vēlu.

Kādās jomās ir ieteicams izvēlēties mediāciju?

FA: Klasiski tā ir biznesa un ģimenes mediācija.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Numura tēma
Uzvarēt strīdā vai atrisināt konfliktu – mediācijas regulējuma Latvijā pirmā desmitgade
Vladlena Rudusāne, Baiba Strupiša
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācija kā strīdu risināšanas metode
Marta Urbāne, Inese Briķena, Kristaps Mikoss
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācijas regulējuma pieļaujamās robežas un tiesiskais regulējums atsevišķās Eiropas valstīs
Raksta mērķis apkopot nepieciešamo izziņas materiālu turpmākai diskusijai un priekšlikumu izstrādei Latvijas Mediācijas likuma, Civilprocesa likuma un citu Latvijas normatīvo aktu iespējamiem grozījumiem, ar uzsvaru uz mediācijas ...
Ilze Dzenovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbība un mediācijas piemērojamība: iespējas un riski Latvijā
Madara Spēlmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācijas iespējamā loma būvniecības strīdu risināšanā
AUTORU KATALOGS