ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Oktobris 2024 /Nr.40 (1358)

Kriminālprocesuālo instrumentu nozīme aizstāvības funkcijas īstenošanā
Mg. iur.
Linda Lielbriede
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, zvērināta advokāta palīdze "Rusanovs & Partneri, zvērinātu advokātu birojs" 

Publikācijā aplūkotā temata sašaurinājums primāri ir saistīts ar adekvātu jēdziena "aizstāvības funkcija" satura izpratni. Šāda nepieciešamība savukārt ir fiksējama tālab, ka šis kriminālprocesuālo pamatprincipu līmenī nostiprinātais jēdziens ne tikai nav guvis pietiekamu vērību judikatūrā vai teorētiskos izklāstos, bet arī reti kad tiek ņemts vērā normatīvā noregulējuma pilnveides procesā materiālo un procesuālo krimināltiesību jomā. Tādējādi, vienīgi noskaidrojot aizstāvības funkcionālās lomas būtību, iespējams rast atbildi uz jautājumu, kas ir kriminālprocesuālie instrumenti un kāda ir to pieejamības un pietiekamības nozīme personas tiesību uz aizstāvību faktiskajā nodrošināšanā kriminālprocesa ietvaros.

Vispirms – kāda loma kriminālprocesā piemīt rakstītajām normām

Lai gan augsti attīstīts tiesību normas piemērotāja juridiskais saprāts racionāli tiecas konkretizēt dažādus tiesību principus, tos attiecinot uz konkrēto risināmo situāciju, praktiskā realitāte apliecina, ka procesuālā kārtība nevar funkcionēt bez skaidri definēta, iespējami pilnīgāka un tiesiskās garantijas piešķiroša kriminālprocesuālā noregulējuma.

Šajā aspektā uzmanība vēršama uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atklāto vispārējo tiesību principu un tā funkcionālās esības pamatošanai sniegto skaidrojumu, proti, "princips, ka kriminālprocesa noteikumiem ir jābūt noteiktiem likumā, ir vispārējs tiesību princips. Tas pastāv līdzās prasībai, ka arī materiālo krimināltiesību normas ir jānosaka ar likumu, secīgi kriminālprocesā tas ir ietverts maksimā "nullum judicium, sine lege". Šajā principā ir noteiktas īpašas prasības tiesvedības norisei, lai garantētu taisnīgu tiesu, kas ietver pušu līdztiesības ievērošanu".1 Minētā norāde apliecina, ka princips "nullum judicium, sine lege" (nav tiesiskuma bez likuma) ir nošķirams no materiālo krimināltiesību principa "nullum crimen, sine lege" (nav nozieguma bez likuma).2 Savukārt šis atzinums ir pamats uzskatam, ka pozitīvajām tiesību normām ir jāparedz konkrētas un nepārprotamas minimālās garantijas, ierobežojot valsts varas iespējamo patvaļu pret kriminālprocesā iesaistīto personu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aldis Černijs
Tiesību prakses komentāri
Uzņēmuma pārejas konstatēšanas problemātika
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar jaunākajiem tiesu nolēmumiem uzņēmuma pārejas lietās, kā arī ieskicēt aktuālos problēmjautājumus. Raksts ir turpinājums autora 2023. gada 21. marta "Jurista Vārda" publikācijai "Administratīvās ...
Inga Lubāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pusaudžu sekss un bezpalīdzības stāvoklis: grozījumi Krimināllikumā, ieguvumi un riski
2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas papildināja likuma 16. nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" ar jaunu 166.1 pantu "Personas, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ...
Dana Voitiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas sistēmas auditācijas pieraksti
Auditācijas pieraksti ir apskatāmi no diviem aspektiem – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības un personas datu apstrādes. Tā kā šajā rakstā auditācijas pieraksti tiek apskatīti no personas datu apstrādes aspekta, tad ...
Kristaps Silionovs, Reinis Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Miesas bojājumu kompensācijas apmērs (I)
Santa Prauliņa, Patrīcija Utināne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta akts: aktualitātes uzņēmumiem
AUTORU KATALOGS