Publikācijā aplūkotā temata sašaurinājums primāri ir saistīts ar adekvātu jēdziena "aizstāvības funkcija" satura izpratni. Šāda nepieciešamība savukārt ir fiksējama tālab, ka šis kriminālprocesuālo pamatprincipu līmenī nostiprinātais jēdziens ne tikai nav guvis pietiekamu vērību judikatūrā vai teorētiskos izklāstos, bet arī reti kad tiek ņemts vērā normatīvā noregulējuma pilnveides procesā materiālo un procesuālo krimināltiesību jomā. Tādējādi, vienīgi noskaidrojot aizstāvības funkcionālās lomas būtību, iespējams rast atbildi uz jautājumu, kas ir kriminālprocesuālie instrumenti un kāda ir to pieejamības un pietiekamības nozīme personas tiesību uz aizstāvību faktiskajā nodrošināšanā kriminālprocesa ietvaros.
Vispirms – kāda loma kriminālprocesā piemīt rakstītajām normām
Lai gan augsti attīstīts tiesību normas piemērotāja juridiskais saprāts racionāli tiecas konkretizēt dažādus tiesību principus, tos attiecinot uz konkrēto risināmo situāciju, praktiskā realitāte apliecina, ka procesuālā kārtība nevar funkcionēt bez skaidri definēta, iespējami pilnīgāka un tiesiskās garantijas piešķiroša kriminālprocesuālā noregulējuma.
Šajā aspektā uzmanība vēršama uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atklāto vispārējo tiesību principu un tā funkcionālās esības pamatošanai sniegto skaidrojumu, proti, "princips, ka kriminālprocesa noteikumiem ir jābūt noteiktiem likumā, ir vispārējs tiesību princips. Tas pastāv līdzās prasībai, ka arī materiālo krimināltiesību normas ir jānosaka ar likumu, secīgi kriminālprocesā tas ir ietverts maksimā "nullum judicium, sine lege". Šajā principā ir noteiktas īpašas prasības tiesvedības norisei, lai garantētu taisnīgu tiesu, kas ietver pušu līdztiesības ievērošanu".1 Minētā norāde apliecina, ka princips "nullum judicium, sine lege" (nav tiesiskuma bez likuma) ir nošķirams no materiālo krimināltiesību principa "nullum crimen, sine lege" (nav nozieguma bez likuma).2 Savukārt šis atzinums ir pamats uzskatam, ka pozitīvajām tiesību normām ir jāparedz konkrētas un nepārprotamas minimālās garantijas, ierobežojot valsts varas iespējamo patvaļu pret kriminālprocesā iesaistīto personu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes