Neskatoties uz šķietami skaidri regulēto jautājumu par nepilngadīgo pacientu tiesību aizsardzību, prakse parāda, ka dažādās situācijās tomēr rodas tiesiska rakstura izaicinājumi nepilngadīgo pacientu, likumisko pārstāvju un sabiedrības tiesību uz veselības aizsardzību līdzsvarošanai. Piemēram, kā tas ir saistībā ar nesen publiskajā telpā izskanējušo gadījumu, kad nomira bērns, kura likumiskie pārstāvji bija pieņēmuši lēmumu neveikt viņa vakcināciju pret difteriju jeb slimību, kas noteikta Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi". Turpmāk rakstā tiks aplūkots tiesiskais regulējums attiecībā uz nepilngadīgo pacientu tiesību aizsardzību obligātas vakcinācijas kontekstā. Tiks arī aplūkots obligātas vakcinācijas regulējums un tā loma sabiedrības veselības aizsardzības tvērumā. Papildus uzmanība tiks pievērsta korelācijai starp nepilngadīga pacienta tiesībām uz autonomiju un integritāti, ģimenes privātās dzīves neaizskaramību un sabiedrības interesēm.
Analizējot situāciju, ir būtiski pieskārties gan nacionālajam, gan arī starptautiskajam regulējumam nepilngadīgo pacientu tiesību aizsardzības jomā.
Pievēršoties nacionālajam regulējumam, jāatzīmē, ka Pacientu tiesību likuma 13. pants paredz divpakāpju sistēmu nepilngadīgo pacientu tiesību īstenošanā un aizsardzībā. Proti, personas līdz 14 gadu vecumam nav apveltītas ar tiesībām lemt par savu ārstniecību, viņu vietā, ievērojot bērna labākās intereses, lēmumu pieņem likumiskais pārstāvis.
Savukārt otrā grupa ir pacienti no 14 gadu vecuma. Saskaņā ar likumu no 14 gadu vecuma pacients pats ir tiesīgs lemt par savu ārstniecību, proti, piekrist tai. Svarīga loma ir atvēlēta ārstam, jo viņa pienākums ir izvērtēt nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu. Līdz ar to, ja pacients ir sasniedzis 14 gadu slieksni, bet ārsts konstatē nepietiekamu nepilngadīgā pacienta briedumu, informēto piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
Ņemot vērā raksta mērķi, turpmāk analīze tiks veikta, fokusējoties tieši uz pirmo nepilngadīgo pacientu grupu, proti, pacientiem līdz 14 gadu vecumam, kas, autores ieskatā, ir mazāk aizsargāta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes