ŽURNĀLS Informācija

29. Oktobris 2024 /Nr.44 (1362)

Mērot tiesu sistēmas efektivitāti: ieskats 2024. gada CEPEJ ziņojumā par Eiropas tiesu sistēmām

2024. gada 16. oktobrī Eiropas Padomes Tieslietu efektivitātes komisija (European Commission for the Efficiency of Justice, CEPEJ) publicēja jaunāko novērtējuma ziņojumu par Eiropas tiesu sistēmām.1 CEPEJ ir Eiropas Padomes (EP) komisija, ko veido kvalificēti eksperti no 46 dalībvalstīm, un tās mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti.

Šī mērķa ietvaros CEPEJ ik pēc diviem gadiem veic tiesu sistēmu darbības novērtējumus, kas ļauj iegūt visaptverošu ieskatu tajā, kā EP dalībvalstis nodrošina Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. pantā garantēto tiesību aizsardzību un identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

2024. gada CEPEJ ziņojums iezīmē desmito šī visaptverošā pārskata ciklu, piedāvājot politikas veidotājiem un tieslietu speciālistiem detalizētu ieskatu pašreizējā tiesiskuma ainā Eiropā. Novērtējumā piedalījās 44 dalībvalstis, tostarp Armēnija, Austrija, Apvienotā Karaliste (Anglijas, Velsas, Ziemeļīrijas un Skotijas zemes), Ukraina, Francija, Latvija un citas. Lihtenšteina un Sanmarīno nesniedza datus šim ziņojumam. Šajā izvērtēšanas ciklā ir piedalījušās arī novērotājas valstis Izraēla un Maroka. Novērtējuma pamatā ir dati, kas iegūti 2022. gadā un aptver tiesu sistēmu efektivitāti, pieejamību un kvalitāti.

"Jurista Vārds" piedāvā ieskatīties pāris CEPEJ novērtējuma secinājumos, izceļot tādus aspektus kā tieslietu speciālistu sastāvs un lomas, tiesu pieejamība, tiesas procesu efektivitāte un kvalitāte, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrācija tiesu sistēmā. Lai gan turpmākajās lapās ir aplūkoti vairāki svarīgi jautājumi, liela daļa statistikas datu un niansētu ieskatu nav aptverta. Lasītājus aicinām iepazīties ar visu ziņojumu, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par sarežģīto tiesu efektivitātes dinamiku Eiropā.

 

Tiesu sistēmas budžets

Saskaņā ar CEPEJ definīciju tiesu sistēmas budžets ietver finanšu resursus, kas piešķirti tiesām, prokuratūrai un valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Lai gan pastāv arī plašāka kategorija jeb "tieslietu sistēmas budžets", kas ietver arī cietumu sistēmu, policijas darbību u.tml., tomēr šī CEPEJ pētījuma ietvarā plašākā tieslietu sistēmas budžeta sadalījums nav pētīts, jo dažādās valstīs tā iedalījums krietni atšķiras.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurijs Georgs Rusakovs
Numura tēma
Ieguldījumu aizsardzība un strīdu risināšana
Šonedēļ pie žurnāla lasītājiem ir nonācis tematiskais izdevums ar tēmu, kas ir aktuāla katrā pārrobežu komercdarbībā. Lai gan klasiski komersanti (investori) vairāk konsultējas ar juristiem par to, kā veiksmīgāk strukturēt savu ...
Dainis Pudelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas pirmie soļi starptautisko ieguldījumu strīdu risināšanā
Aija Lejniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā Latvijas investoriem optimizēt savu investīciju starptautisko aizsardzību
Elza Jugāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumentu izprasīšana starptautiskajos ieguldījumu strīdos
Dokumentu izprasīšana (document production) starptautiskajā šķīrējtiesu procesā ir viens no pierādījumu iegūšanas veidiem. Šajā rakstā tā tiks aplūkota no starptautisko ieguldījumu strīdu perspektīvas, un droši var teikt, ka ...
Elvis Grinbergs, Sabīne Stirniņa, Valts Nerets
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesas sprieduma anulēšanas mehānisms ICSID konvencijā
Ar 2024. gada jūliju Latvijā ir ieviests šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisms. Gan Latvijā, gan citviet pasaulē (ar retiem izņēmumiem specializētās institucionālajās šķīrējtiesās) šķīrējtiesas spriedumi nav ...
AUTORU KATALOGS