ŽURNĀLS Notikums

Šogad “Jurista Vārds” pētniecisko darbu konkursa ietvaros saņēma 42 darbus, no kuriem 30 bakalaura un maģistra darbi sacentās dažādās tiesību nozaru sekcijās, bet 12 citi studiju procesa ietvaros tapuši zinātniskie darbi tika pieteikti Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā.

Cīņā par uzvaru tematiskajās sekcijās un arī par Galveno balvu piedalījās 8 maģistra darbi un 22 bakalaura darbi no Daugavpils Universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Biznesa augstskolas “Turība”, savukārt Cerību balvas sekcijā sacentās piecu Latvijas augstskolu – Biznesa vadības koledžas, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas – studenti.

Konkursam pieteiktie darbi tika vērtēti sešu tematisko sekciju ietvaros: Valststiesību sekcijā, Civiltiesiskā sekcijā, Krimināltiesiskā sekcijā, Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijā, Tiesību teorijas, filozofijas un vēstures sekcijā un Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā, kurā sacentās dažādu nozaru studiju procesa ietvaros tapuši darbi, kas nav bakalaura un maģistra darbi.

Anonimizētus darbus katrā tematiskajā sekcijā vērtēja trīs dažādu Latvijas augstskolu mācībspēki, tiesību politikas veidotāji, tiesu un tieslietu sistēmas darbinieki un citi tiesību zinātnieki un praktiķi.

Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijas rezultāti

Summējot žūrijas vērtējumus, sīvā konkurencē uzvaras laurus Cerību balvas sekcijā plūca Viktorija Larkina ar darbu “Ģimenes tiesa bērnu tiesību efektīvā realizācijā”. Ņemot vērā ievērojamo darbu skaitu un ciešo konkurenci to starpā, šajā sekcijā tika piešķirtas divas veicināšanas balvas – Elizabetei Karjusei par darbu “Atsavinātāja atbildības par lietas trūkumiem saistība ar ļaunu nolūku” un Kerijai Keitai Kampānei par darbu “Ieņemtas personas jēdziens un tās ārstniecības principi”.

Sponsora – ZAB “Sorainen” – balvu pasniedza Latvijas biroja vadošā partnere un zvērināta advokāte Ieva Andersone. Gan šīs, gan visu pārējo sekciju laureāti balvās vēl saņēma arī konkursa rīkotāja un Tiesu namu aģentūras kā atbalstītāja sarūpētās balvas – juridisko literatūru un “Jurista Vārda” abonementu. Visi konkursa dalībnieki saņēma “Jurista Vārda” grāmatžurnālu “Tiesību teorija un juridiskās metodes” un vērtētāju komentārus par viņu darbu un/vai ieteikumus.

Šajā sekcijā piedalījās arī Annija Matiņa ar darbu “Eiropas Savienības politika attiecībā uz patvēruma meklētājiem”, Aurēlija Poiša ar darbu “Civiltiesiskā un morālā atbildība ārstniecības tiesiskajās attiecībās”, Gustavs Levāns ar darbu “Vecums, no kura iestājas kriminālatbildība, Latvijas un ārvalstu tiesībās”, Karlīna Štāla ar darbu “Tiesību avotu daudzveidība kriminālprocesā”, Kitija Zalužinska ar darbu “Saskarsmes tiesību izpratne un to pamatprincipi”, Laura Dīriņa ar darbu “Starptautisko komerclīgumu principu attīstība un izpratne”, Nikola Elizabete Mietule ar darbu “Personas datu aizsardzība Eiropas Savienības Tiesas lietās par ierobežojošiem pasākumiem”, Patrīcija Viļuma ar darbu “Miruša pacienta tiesību uz cieņu izpratne” un Roberts Titovs ar darbu “Sacīkstes un objektīvās izmeklēšanas principu tvērums Latvijas Republikas kriminālprocesuālajā noregulējumā”.

Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijas darbus vērtēja Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programmu direktors, docents Dr. iur. Aleksandrs Potaičuks, zvērināts advokāts Andris Tauriņš un Tiesībsarga biroja komanda – Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, juridiskās padomnieces Ilona Lošaka, Inga Peimane, Simona Krastiņa un Santa Tivaņenkova, juridiskie padomnieki Martins Osis un Juris Siļčenko, vecākās juristes Baiba Kiršteina un Odrija Margene.

Valststiesību sekcijas rezultāti

Apkopojot žūrijas vērtējumus, Valststiesību sekcijā uzvaras laurus plūca Kristīne Nagle ar darbu “Materiālo tiesību normu intertemporālā piemērojamība administratīvajā procesā”. Šajā sekcijā tika piešķirta arī veicināšanas balva, ko saņēma Dāvis Dejus par darbu “Valsts valoda augstākajā izglītībā un zinātnē: problemātiskie aspekti”. Valststiesību sekcijas īpašā atbalstītāja – ZAB “WALLESS” – balvu pasniedza biroja partneris un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Šajā sekcijā piedalījās arī Inka Indriksone ar darbu “Vārda brīvības un naida runas tiesiskā regulējuma problemātika”, Madara Ēvalde ar darbu “Interešu konflikts pašvaldības domes deputāta amata savienošanā”, Monika Paula Šovgeņuka ar darbu “Ārstniecības atbalsta personu institūta tiesiskais regulējums un tā piemērošana”, Niks Žurats ar darbu “Pašvaldības domes deputāta subjektīvo publisko tiesību aizskāruma pārbaude administratīvajā tiesā”, Paula Vītuma ar darbu “Juridiskās palīdzības izdevumu kā zaudējumu atlīdzības juridiskās problēmas Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma kontekstā”, Roberts Kokins ar darbu “Pašvaldību autonomās funkcijas organizēt ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumus tvērums” un Roberts Špiguns ar darbu “Satversmes tiesas kā negatīvā likumdevēja nozīme tiesiskuma stiprināšanā Latvijā”.

Valststiesību sekcijā darbus vērtēja Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis un Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa.

Civiltiesiskās sekcijas rezultāti

Šajā sekcijā ar uzvaru tika sumināts Olivers Artūrs Lazdiņš par darbu “Uzņēmuma pārejas fakta nodibināšana”, savukārt veicināšanas balva tika piešķirta Egijai Rubenei, kura konkursam pieteica darbu “Šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas institūta ieviešana Latvijā”. Sponsora – ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” – balvu pasniedza biroja vecākais partneris un zvērināts advokāts Māris Vainovskis.

Civiltiesiskās sekcijas darbu konkursā piedalījās arī Dārta Dindune ar darbu “Latvijas un ASV dubultpilsoņiem pieejamo aktīvu jeb īpašumtiesību kopuma aizsardzības mehānismu juridiskā analīze Latvijā un Amerikas Savienotajās Valstīs – gadījuma izpēte”, Evita Helēna Gusāre ar darbu “Emocionālās vardarbības aizliegums darba tiesiskajās attiecībās”, Laura Kristiana Bergmane ar darbu “Problemātika mantojuma lietu vešanas procesā notariātā” un Samanta Koha ar darbu “Trešā persona – tiesības izstāties un saņemt tiesāšanās izdevumus civilprocesā”.

Šīs sekcijas darbus vērtēja tiesnese Ilze Celmiņa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur. Vadims Mantrovs, kā arī zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” kolektīvs – zvērināta advokāte Krista Caune, zvērināta advokāta palīdzes Ingrīda Jaško un Laura Daubure, vecākā juriste Linda Leimane un juriste Beatrise Lukšēvica.

Krimināltiesiskās sekcijas rezultāti

Krimināltiesiskajā sekcijā par labāko tika atzīts Jekaterinas Latarijas darbs “Brīvības atņemšanas soda izpildes īpatnības grūtniecēm un sievietēm ar bērniem”. Veicināšanas balvu šajā sekcijā saņēma Igors Jefremovs par darbu “Procesuālais huligānisms kriminālprocesā”. Sekcijas sponsora – Zvērināta advokāta S. Vārpiņa birojs – balvas pasniedza zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Bez minētajiem šajā sekcijā vēl piedalījās Anete Turlaja ar darbu “Valsts kompensācijas cietušajiem tiesiskā regulējuma teorētiskās un praktiskās problēmas” un Evelīna Glaudiņa ar darbu “Žurnālistu pieeja rakstveida kriminālprocesam un tā ietekme uz sabiedrības viedokli par tiesu varu”.

Krimināltiesiskajā sekcijā darbus vērtēja Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. iur. Andrejs Judins, prokurors Dāvids Gurevičs un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijas rezultāti

Apkopojot žūrijas vērtējumus, par Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijas laureātu kļuva Dāvis Bisenieks ar darbu “Ad hoc starptautisko tribunālu tiesiskie aspekti”. Šīs sekcijas atbalstītāja – ZAB “TGS Baltic” – balvu pasniedza biroja zvērināta advokāte Māra Stabulniece. Šajā sekcijā žurijas locekles Viktorijas Soņecas simpātiju balvas saņēma arī Ādams Vizulis par darbu “Izraēlas militāro darbību kvalifikācija atbilstoši “Konvencijai par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to”“ un Lelde Kēla par darbu “Bērna labāko interešu princips: tiesības uz privātās dzīves aizsardzību sociālajos tīklos”.

Bez jau nosauktajiem laureātiem šajā sekcijā piedalījās arī Aleksandra Kristiāna Priede ar darbu “Vecāku tiesību robežas bērnu datu izmantošanā sociālajās platformās”, Dita Freidenberga ar darbu “Pacientu ar retajām slimībām pieejamība un piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā”, Edgars Kārlis Graudiņš ar darbu “Starptautisko tiesību attiecināmība uz kosmosa telpas izmantošanu komerciālos nolūkos” un Everts Krauklis ar darbu “Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju izbeigšanās atbilstība Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumam”.

Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijā darbus vērtēja Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Viktorija Soņeca, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneses Ingas Reines biroja juriste Vineta Bei un zvērināta advokāte Dr. iur. Zane Sedlova.

Tiesību teorijas, filozofijas un vēstures sekcijas rezultāti

Šajā sekcijā uzvaru guva Artūra Šuspāna darbs “Praktiskās saskaņotības principa saturs un piemērošana”. Šīs sekcijas atbalstītāja – ZAB “Rusanovs & Partneri” – galveno balvu uzvarētājam, kā arī vaicināšanas balvas pārējiem sekcijas dalībniekiem pasniedza biroja zvērināta advokāte Santa Oborenko un zvērināta advokāta palīdze Linda Lielbriede.

Šajā sekcijā piedalījās arī Andris Gindra ar darbu “Bērna vislabāko interešu principa juridiskais saturs un tā īstenošanas problemātika bāriņtiesu darbībā Latvijā”, Eduards Romans ar darbu “Juridiskā formālisma izpratne un nozīme Eiropas tiesību teorijā” un Mērija Elizabete Kalniņa ar darbu “Sievietes tiesību evolūcija Padomju Krievijā no 1917. gada līdz 1953. gadam”.

Tiesību teorijas, filozofijas un vēstures sekcijā darbus vērtēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Dr. iur. Anda Smiltēna, tieslietu ministres padomnieks Kalvis Engīzers un zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Profesora Kalvja Torgāna Galvenā balva

Pēc visu sekciju laureātu apbalvošanas tika paziņots šī gada konkursa Galvenās balvas ieguvējs. Konkursa Galvenā balva ir nosaukta Kalvja Torgāna (1939–2021) vārdā, godinot izcilā tiesību zinātnieka un profesora piemiņu, kas turklāt vienmēr ir bijis īpašs “Jurista Vārda” atbalstītājs, padomdevējs un domubiedrs.

Konkursa galvenās balvas ieguvēju koleģiāli noteica “Jurista Vārda” redakcija, izvērtējot visu tematisko sekciju uzvarētāju darbus.

Par 2024. gada pētniecisko darbu konkursa Galvenās balvas ieguvēju tika pasludināta Kristīne Nagle par darbu “Materiālo tiesību normu intertemporālā piemērojamība administratīvajā procesā”. Viņas darba zinātnisko iz­strādi vadījusi Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Juridiskās faktultātes lektore Anita Kovaļevska.

Konkursa galveno balvu – žurnāla izdevēja VSIA “Latvijas Vēstnesis” piešķirto naudas balvu un Tiesu namu aģentūras apgādā izdoto grāmatu “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē” laureātei pasniedza profesora dzīvesbiedre Antra Torgāne un oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes locekle Ieva Viļuma.

Konkursā uzvarējušais darbs, redakcijas ieskatā, sniedz lielu pienesumu materiālo tiesību normu piemerojamības laika aspektu administratīvajā procesā izpratnē, piedāvājot vērtīgu ieskatu tajā, kā iestādēm un tiesām būtu jānosaka tiesību normu iedarbības laiks. Tā kā līdz šim nedz likumā, nedz kādā sistēmiski veidotā tiesu prakses apkopojumā vai zinātniskā publikācijā nav detalizēti un visaptveroši aplūkoti tieši administratīvā procesa materiālo tiesību normu intertemporālās piemērojamības noteikumi, Kristīnes Nagles darbs vērtējams kā augstvērtīgs pienesums Latvijas tiesību zinātnei un tam būtu jābūt jurista, kas sastopas ar administratīvo procesu, lasāmvielas sarakstā.

● ● ●

“Jurista Vārds” pateicas visiem studentiem par dalību konkursā – pieteikto darbu kvalitāte un novitāte apliecina, ka tiesību zinātnē aug jauna profesionāļu paaudze. Tāpat liela pateicība pienākas arī dažādas Latvijas augstskolas pārstāvošajiem konkursantu darbu vadītājiem.

Žurnāla redakcija izsaka sirsnīgu pateicību arī konkursa atbalstītājiem – sekciju sponsoriem zvērinātu advokātu birojiem “Eversheds Sutherland Bitāns”, “Rusanovs & Partneri”, “Sorainen”, “TGS Baltic”, “WALLESS”, “Zvērināta advokāta S. Vārpiņa birojs”, kā arī Tiesu namu aģentūrai un “Latvijas Vēstnesim” par balvu fondu, savukārt Latvijas Universitātei par viesmīlību un palīdzīgu roku noslēguma pasākuma organizēšanā.

Konkursanti, kas netika uz noslēguma pasākumu, balvas var saņemt “Latvijas Vēstneša” Klientu centrā (Bruņinieku ielā 41, Rīga) darba dienās no 9 līdz 17.