2024. gada 10. decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem tiks būtiski uzlabota kapitālsabiedrību valdes locekļu sociālā, ekonomiskā un juridiskā aizsardzība, likumā paredzot vienotu kārtību, kādā valdes locekļi var netraucēti doties bērna aprūpes atvaļinājumos, uz laiku tiekot atbrīvoti no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas un atbildības par darbību vai bezdarbību atvaļinājuma laikā, vienlaikus nezaudējot amatu. Latvija kļuvusi par otro valsti Eiropas Savienībā, kas ieviesusi šāda veida regulējumu ģimenes un darba dzīves līdzsvara veicināšanai, kurš turklāt piemērojams neatkarīgi no civiltiesiskā līguma, kas noslēgts starp valdes locekli un sabiedrību. Rakstā tiks sīkāk aplūkots jaunais regulējums un tā piemērošanas praktiskie aspekti.
Regulējuma nepieciešamība
Novembrī izskanēja ziņa, ka Latvijā pirmo reizi deviņu mēnešu laikā jaundzimušo skaits nav sasniedzis desmit tūkstošus.1 Tas raisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos par to, kā uzlabot dzimstību un kādi ir šķēršļi, ar ko saskaras jaunie vecāki, kā vienu no argumentiem minot grūtības savienot bērna aprūpi un darba gaitas. Valdes locekļa tiesību izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītos atvaļinājumus paredzēšana bija viens no valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājuma risinājumiem Valdības rīcības plānā.2 Tomēr šī jautājuma noregulēšana Komerclikumā bija ne vien politiska, bet arī praktiska vajadzība, lai kapitālsabiedrības nezaudētu kompetentus valdes locekļus brīdī, kad tie izvēlējušies prioritizēt ģimenes dzīvi, un vienlaikus piesaistītu profesionālus šī amata kandidātus, kurus līdz šim atturējusi neviennozīmīgā šādu atvaļinājumu izmantošanas kārtība.
Praksē risinājumi, kādā organizēti ar bērnu aprūpi saistītie atvaļinājumi valdes loceklim, atšķīrās atkarībā no tā, kā regulētas attiecības starp valdes locekli un sabiedrību (ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi) un kādu iesaistes līmeni sabiedrības darbībā valdes loceklis bija plānojis saglabāt. Visbiežāk sastopamie risinājumi attiecīgi bija vienošanās ar sabiedrību vai nu par amata atstāšanu, vai par turpināšanu iespēju robežās pildīt valdes locekļa pienākumus, tomēr abas izvēles saturēja būtiskus trūkumus. Amata atstāšanas gadījumā risks ir saistīts ar to, ka valdes loceklim nav garantijas pēc atvaļinājuma beigām tikt atkārtoti ievēlētam amatā un nav arī prasījuma tiesību lūgt tiesai atjaunot sevi amatā,3 jo tas ir uzticības amats un dalībniekiem var būt izveidojusies cieša sadarbība ar jauno valdes locekli vai ir kādi citi apsvērumi, kas nemudina tos atkārtoti amatā ievēlēt valdes locekli, kurš atgriezies no atvaļinājuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes