Kārlis Markss sava darba “Der achtzehnte Brumaire des Louis Napoleon” (Luija Napoleona miglas mēneša 18. diena) ievadā ierakstīja labi zināmo teicienu: “Hēgelis ir teicis, ka visi lielie vēstures notikumi un personāži atkārtojas, viņš tikai aizmirsa piebilst, ka pirmoreiz tā ir traģēdija, bet otrajā – atbaidošs farss.” Vēl pirms amatā stāšanās 20. janvārī 47. ASV prezidents jau paspēja publiski paziņot savus nolūkus piesavināties Grenlandi, Panamu un citas teritorijas. Līdzīgā garā bažas rada arvien skaļākās runas par miera sarunām starp ASV un Krieviju, neprecizējot, vai šādās sarunās būtu jebkāda vieta pašai Ukrainai. Baltijas valstu iedzīvotājiem šādi izteicieni nevar neatgādināt par traģisku un jau reiz pārdzīvotu vēsturi... Ko paredz starptautiskās publiskās tiesības šeit un tagad? Lasiet “Jurista Vārda” uzrunātos ekspertus – Inetu Ziemeli un Māri Lejnieku.
Ph.D. (Cantab) Ineta Ziemele, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese
Par aizliegumu izmantot spēku starptautiskajās tiesībās – kā uz nesenajiem jaunā ASV prezidenta izteikumiem reaģē starptautisko publisko tiesību akadēmiskā vide?
Pirmā reakcija ir bijusi no kolēģa profesora Milanoviča1 Lielbritānijā. Manuprāt, instruktīva analīze. Citstarp ir vērts pievērst uzmanību viņa formulētajam jautājumam – vai ekonomiskais spiediens ir pielīdzināms draudiem un jebkurā gadījumā nepieņemamai rīcībai starptautisko tiesību izpratnē?
Taču vēlos sākt ar vispārēju novērojumu. Runājot par Krievijas karu pret Ukrainu un skatoties uz akadēmisko analīzi par šo acīmredzamo starptautisko tiesību bāzes normas, proti, spēka pielietošanas aizlieguma valstu attiecībās, pārkāpumu – starptautisko tiesību autoru lokā tā nav visaktuālākā tēma. Tā ir galvenā starptautisko tiesību tēma Baltijas valstīs. Tāpēc Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata jau kara sākumā noorganizēja simpoziju, un materiāli ir iznākuši gadagrāmatas 2022. gada 21. sējumā.2
Taču, ja paskatās uz Rietumu pasaules starptautisko tiesību ekspertu diskursu un uz to, kādas tēmas starptautiskajās tiesībās viņus uzrunā, tad Krievijas tēma nav topā. Primārais interešu loks ir saistīts ar Izraēlas atbildi uz “Hamās” 7. oktobra uzbrukumu un pašreizējo situāciju Gazas joslā. Pie aktuālām tēmām jāmin arī klimata jautājumi, taču Krievijas jautājums nav galvgalī – vismaz starptautisko tiesību diskursā. Kāpēc tā? Vai tāpēc, ka spēka pielietošanas aizlieguma pārkāpums ir tik acīm redzams, ka tur vispār nav daudz ko analizēt? Vai arī tas izskaidrojams ar to, ka mēs labi apzināmies, ka ANO ir tikai ierobežotas iespējas reaģēt uz Krievijas kā Drošības padomes pastāvīgās locekles izdarītiem starptautisko tiesību pārkāpumiem? Vai arī tas, ka ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu veto tiesību izmantošana vienmēr ir uzrādījusi gan to vēsturisko mantojumu, gan politiskās simpātijas un līdz ar to ir grūti pārmest otram to, ko pats esi darījis? Tādējādi analīzei no tiesību viedokļa ir robeža, kas ir politiskā realitāte.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes