Leģitīmas intereses ir viens no sešiem pamatiem personas datu apstrādei, ko Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) noteic datu apstrādei, turklāt tas ir plaši izmantots pamats, jo īpaši tā elastīguma dēļ. Datu pārziņiem šis datu apstrādes pamats ļauj apstrādāt datus situācijās, kad nav skaidra vai tieša juridiska pienākuma personas datus apstrādāt vai nav saņemta indivīda piekrišana. Taču šī pamata piemērošanas praksē nereti rodas jautājumi, vai datu pārziņa identificētās intereses patiesi varētu uzskatīt par leģitīmām un vai pārziņi neizmanto šo datu apstrādes pamatu tādēļ, ka neviens cits pamats datu apstrādi nepieļauj. Tādējādi pastāv risks, ka datu subjektu tiesības var tikt atstātas novārtā vai nepietiekami aizsargātas. Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) secinājumi lietā,1 kas atbild uz jautājumiem par to, vai komerciālas intereses pašas par sevi var būt par pamatu personas datu apstrādei, ir sevišķi nozīmīgi šo risku mazināšanai vai novēršanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes