Vērtējot krimināllietā pierādījumus, kas balstīti uz operatīvā eksperimenta laikā iegūtām ziņām, ir svarīgi pārliecināties, vai apsūdzētais ir tiesiski iekļauts operatīvajā izstrādes lietā, vai operatīvais eksperiments faktiski atbilst akceptētā operatīvā eksperimenta plānam, vai nav notikusi provokācija vai uzkūdīšana uz noziedzīgu darbību, vai apsūdzētā faktiskās rīcības, kuras ir par pamatu apsūdzībai, atbilst akceptētā operatīvā eksperimenta saturam. Viens no svarīgiem jautājumiem ir apsūdzētā tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, ja netiek deklasificētas kādas operatīvajā lietā iegūtās ziņas, kas attiecas uz pierādījumu pieļaujamību apsūdzētā vainas pierādīšanā, tas ir, pierādījumi, ka apsūdzētais operatīvajā uzskaitē ir iekļauts pamatoti un attiecībā uz viņu sagatavotais operatīvā eksperimenta plāns atbilst Operatīvās darbības likuma (turpmāk – ODL) prasībām.
Personas iekļaušana operatīvajā uzskaites lietā
ODL 23. panta otrajā daļā ir noteikts, ka iekļaut personas operatīvajā uzskaitē (aktīvā uzskaites formā) ir atļauts tikai tad, ja attiecībā uz tām tiek veikta operatīvā izstrāde. Šā panta ceturtajā daļā ir noteikts: ja ziņas, uz kuru pamata persona iekļauta operatīvajā uzskaitē, nav apstiprinājušās, šī persona no uzskaites ir noņemama. Operatīvās uzskaites lietas (operatīvās pārbaudes un operatīvās izstrādes lietas) ir izbeidzamas, ja pārbaudāmais fakts nav apstiprinājies.
Tas nozīmē, ka, uzsākot pret personu izstrādes lietu, persona obligāti ir jāiekļauj operatīvajā uzskaitē operatīvās izstrādes lietas ietvaros un gadījumā, kad operatīvās izstrādes lietas ietvaros veiktās operatīvās darbības nesniedz rezultātus, t.i., nesasniedz operatīvās darbības uzdevumus un mērķus saskaņā ar ODL 2. panta prasībām, uzskaites lieta ir jāizbeidz un persona jānoņem no operatīvās uzskaites.
Runājot par operatīvajiem eksperimentiem, kas bieži arī izmantojami krimināllietās apsūdzētā vainas pierādīšanai, ir principiāli svarīgi konstatēt, cik reižu pret apsūdzēto ir veikti operatīvie eksperimenti. Bieži vien operatīvās darbības subjekti vairākkārt veic atkārtotus operatīvos eksperimentus līdz tā realizācijai, ko faktiski var uzskatīt par provokāciju un neatbilstību ODL 2. pantam un 23. panta ceturtajai daļai. Faktiski, piesakot pirmo eksperimentu, tam ir vai nu jārealizējas tādā apjomā, kā tika akceptēts, vai arī tas nav realizējies, un tas nozīmē, ka attiecīgā persona konkrētajā situācijā nerīkojās atbilstoši akceptētā operatīvā eksperimenta mērķim un uzdevumam, tādējādi operatīvā izstrāde pret personu ir jāizbeidz un operatīvo eksperimentu pret viņu šīs lietas ietvaros veikt vairs nedrīkst. Ja, nerealizējot pirmo eksperimentu, tika pieteikts un akceptēts nākamais operatīvais eksperiments, tas kvalificējams kā provokācija.
Vai persona operatīvajā uzskaitē iekļauta tiesiski?
Svarīga loma operatīvās izstrādes lietā ir Ģenerālprokuratūrai, kura izvērtē, vai, veicot operatīvās darbības pret konkrēto personu, ir bijis pietiekams pamats operatīvās izstrādes lietas uzsākšanai un konkrēto operatīvo darbību veikšanai vai turpināšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes